9. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Ievērojot valsts drošības intereses, personai procesuālās tiesības varot tikt nodrošinātas ierobežotā veidā, bet ne atņemtas pēc būtības. Lai arī valstij no Satversmes 92. panta neizrietot pienākums nodrošināt personai ikviena tai svarīga jautājuma izlemšanu tiesā, tomēr esot jānodrošina efektīva aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas. Imigrācijas likumā esot noteikts, ka visus lēmumus par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Izņēmums esot apstrīdētajās normās noteiktā kārtība tajos gadījumos, kad lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju. Esot jāņem vērā tas, ka pārsūdzības procesā tiek izlemts jautājums nevis par valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbībām, bet gan par to, vai ārzemnieka iekļaušana Sarakstā un izraidīšana no valsts ir pamatota. Lai arī prokuratūru noteiktās jomās Latvijā varot uzskatīt par efektīvu un pieejamu tiesību aizsardzības līdzekli, tomēr efektīvāku kontroli pār imigrācijas jomā pieņemtiem administratīvajiem aktiem varot veikt vienīgi tiesa. Neesot bijis pamata apstrīdētajās normās noteikt pārsūdzības kārtību, kas atšķiras no vispārējā regulējuma, atbilstoši kuram sūdzības par imigrācijas jomā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem skata Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Tiesiskas valsts princips prasot, lai personas sūdzības tiktu izskatītas tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu izspriešanu. Tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā viena no svarīgākajām procesuālajām garantijām esot personas uzklausīšanas pienākums. Tas esot cieši saistīts ar personas tiesībām saņemt pilnīgu informāciju par pretējās puses izteikto viedokli, savāktajiem pierādījumiem un faktiem, kā arī personas tiesībām izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem. Tātad personai esot tiesības tikt informētai par lēmuma pamatā esošajiem apstākļiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā esot atzīts par nepieļaujamu tas, ka ārzemnieka rīcībā nav nekādu ziņu par faktiem, kuru dēļ viņš tiek izraidīts. Izraidīšanas pamatošana esot minimālā garantija pret varas iestāžu patvaļu. Pienākums sniegt personai pamatojumu attiecoties arī uz tiem gadījumiem, kad izraidīšanas pamatā ir valsts drošības apsvērumi. Ja izraidāmais ārzemnieks nav saņēmis pat minimālus paskaidrojumus par to, kādā ziņā viņš apdraud valsts drošību, tad viņš nevarot sniegt savai aizstāvībai nepieciešamos argumentus. Lēmuma par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā un izraidīšanu no valsts pārsūdzības procesā personai netiekot nodrošinātas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošas procesuālās tiesības, jo persona netiekot informēta par izraidīšanas pamatā esošajiem apstākļiem.