13. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja ir pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sal. sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.2. punktu). Vairākas Pieteikumu iesniedzējas ir lūgušas atzīt apstrīdēto likuma normu par neatbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam. Apstrīdētā likuma norma attiecas uz enerģijas lietotājiem: mājsaimniecības lietotāju un lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs. Mājsaimniecības lietotājs ir tāds enerģijas lietotājs, kas pērk un izlieto enerģiju, tostarp dabasgāzi, savā mājsaimniecībā paša vajadzībām, izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības (sk. Enerģētikas likuma (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) 1. panta 1., 10., 38. un 39. punktu). Pieteikumu iesniedzēju izskatīšanā ir civillietas, kurās celtas prasības gan pret enerģijas lietotājiem, kas ir mājsaimniecības lietotāji, gan pret enerģijas lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji. Ar spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 Satversmes tiesa atzina apstrīdēto likuma normu, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības lietotāju, par atbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam. Tātad lietā Nr. 2019-37-0103 Pieteikumu iesniedzējas ir izteikušas tādu prasījumu, kas jau ticis izspriests lietā Nr. 2019-10-0103. Proti, prasījuma priekšmets lietā Nr. 2019-37-0103 attiecībā uz apstrīdēto likuma normu, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības lietotāju, ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums lietā Nr. 2019-10-0103. Tādējādi pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais pamats tiesvedības izbeigšanai šajā lietā daļā par apstrīdētās likuma normas, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības lietotāju, atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam. Savukārt pārējā daļā, proti, daļā par apstrīdētās likuma normas, ciktāl tā attiecas uz enerģijas lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs, atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam, tiesvedība lietā ir turpināma. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā daļā par apstrīdētās likuma normas, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības lietotāju, atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam ir izbeidzama, bet pārējā daļā - turpināma.