21. Article
Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti
apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā
mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek
sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28.
novembra sprieduma lietā Nr. 2011-02-01 15. punktu).
Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar civiltiesiskas sankcijas
noteikšanu varētu sasniegt mērķi disciplinēt enerģijas lietotāju
un novērst enerģijas lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa
uzskaitē, tādējādi sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību
(sk. pieteikumus lietas materiālu 2. sēj. 17., 87. un 123.
lp., 3. sēj. 30. lp. un 9. sēj. 98. lp.). Savukārt Saeima
norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā
likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu
sasniegšanai. Pienākums maksāt kompensāciju energoapgādes
komersantam nodrošinot tam gan zaudējumu atlīdzināšanu saistībā
ar faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai
Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes
rakstu lietas materiālu 3. sēj. 67. lp.).
21.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma
gadījumā, kad enerģijas lietotājs ir prettiesiski iejaucies
dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes
daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru
faktiski nav iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka patērētās
dabasgāzes daudzuma noteikšanā vienmēr jāņem vērā iespējamie
zudumi (sk. AS "Latvijas Gāze" un Dr. habil. sc.
ing. Egīla Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 35., 36.,
49. un 51. lp.). Turklāt dabasgāzes skaitītāji var būt
uzstādīti gan enerģijas lietotājam piederošā īpašumā, gan ārpus
tā, bet iekļūt enerģijas lietotāja īpašumā energoapgādes
komersants drīkst tikai ar enerģijas lietotāja piekrišanu (sk.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas
materiālu 3. sēj. 97. un 98. lp.).
Enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt energoapgādes
komersanta pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu enerģijas
lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites
mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk.
Noteikumu Nr. 85 67.1. un 68.1. apakšpunktu, 78. un 79.
punktu). Tomēr sociālajā realitātē enerģijas lietotāji, kas
pārkāpuši dabasgāzes lietošanas noteikumus, var būt ieinteresēti
šo pienākumu nepildīt, lai varētu dabasgāzi patērēt bez maksas
pēc iespējas ilgāk (sk. arī AS "Gaso" viedokli
lietas materiālu 3. sēj. 153. un 154. lp.). Ja enerģijas
lietotājs šo pienākumu nepilda, energoapgādes komersantam ir
tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotāja
objektam (sk. Noteikumu Nr. 85 71. punktu). Tomēr
energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja
enerģijas lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei,
kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētajam enerģijas lietotājam
tiek pārtraukta, vai arī tad, ja noslēgierīce neatrodas
attiecīgajam enerģijas lietotājam piederošā īpašumā (sk. arī
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas
materiālu 3. sēj. 98. lp.).
Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par
izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību
par enerģijas lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās
faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais
regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu,
drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes
komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot
energoapgādes sistēmas - sabiedriski nozīmīga pakalpojuma
sniegšanas priekšnoteikuma - uzturēšanai, tostarp kvalitātes un
drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots
līdzeklis citu enerģijas lietotāju tiesību aizsargāšanai un
sabiedrības labklājības veicināšanai.
21.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto
dabasgāzi likumdevējs enerģijas lietotājam ir noteicis arī
pienākumu samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju
dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā.
Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc tās
juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kā
kompensācija tiek definēta konstanta summa, ko aprēķina pēc
noteiktas formulas, tad tie nav zaudējumi, jo zaudējumi ir katra
konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli vērtējams un nosakāms
kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma slēdzēji varētu apiet
līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot jēdzienu
"kompensācija" jēdziena "līgumsods" vietā.
Proti, kompensācija ir līdzeklis dabasgāzes lietošanas noteikumos
un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto enerģijas lietotāja
saistību pastiprināšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20.
marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu).
Kompensācija kā enerģijas lietotāja saistību pastiprināšanas
līdzeklis motivē enerģijas lietotāju ievērot dabasgāzes
lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmē
dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju, tādējādi
veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanu.
Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā veicina enerģijas lietotāju aizsardzību tiesiskajās
attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai
tas nevarētu līgumā par dabasgāzes piegādi ietvert nesamērīgus
noteikumus. Tādējādi konkrētajā gadījumā arī apstrīdētajā likuma
normā ietvertais enerģijas lietotāja pienākums maksāt
kompensāciju ir piemērots līdzeklis enerģijas lietotāju tiesību
aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai.
Līdz ar to likumdevēja izraudzītie
līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā
pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
In plain words
Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja regulējums šo mērķi tiešām sasniedz.
Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka civiltiesiska sankcija var disciplinēt enerģijas lietotāju un novērst iejaukšanos dabasgāzes patēriņa uzskaitē, sekmējot sabiedrības drošību. Saeima norāda, ka izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai: pienākums maksāt kompensāciju nodrošina energoapgādes komersantam gan zaudējumu atlīdzību par faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai noteikumu pārkāpumu.
21.1. Ja enerģijas lietotājs prettiesiski iejaucies dabasgāzes skaitītāja darbībā, faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu un komersanta zaudējumus nav iespējams precīzi noteikt. Tas saistīts ar to, ka jāņem vērā iespējamie zudumi. Turklāt skaitītāji var atrasties gan lietotāja, gan ārpus tā īpašuma, un komersants īpašumā drīkst iekļūt tikai ar lietotāja piekrišanu.
Lietotājam ir pienākums nodrošināt komersanta pārstāvjiem piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām un skaitītājiem (Noteikumu Nr. 85 67.1., 68.1., 78. un 79. punkts). Tomēr noteikumu pārkāpēji var izvairīties no šī pienākuma, lai patērētu dabasgāzi bez maksas. Ja pienākums netiek pildīts, komersantam ir tiesības pārtraukt piegādi (Noteikumu Nr. 85 71. punkts), bet tikai tad, ja viņš var piekļūt noslēgierīcei vai ja tā neatrodas lietotāja īpašumā.
Apstrīdētajā normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi nodrošina komersantam atlīdzību arī tad, ja precīzu daudzumu noteikt grūti. Šāds regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu darbību: saņemto atlīdzību komersants izmanto sistēmas uzturēšanai un kvalitātes/drošuma prasību ievērošanai. Tāpēc pienākums ir piemērots citu enerģijas lietotāju tiesību aizsardzībai un sabiedrības labklājībai.
21.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto dabasgāzi likumdevējs ir noteicis arī pienākumu maksāt komersantam kompensāciju par noteikumu pārkāpumu.
Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc savas juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kompensācija ir konstanta summa, ko aprēķina pēc formulas, tad tie nav zaudējumi — jo zaudējumi katrā gadījumā novērtējami individuāli. Pretējā gadījumā līguma slēdzēji varētu apiet līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot vārdu "kompensācija" "līgumsoda" vietā. Tas ir līdzeklis lietotāja saistību pastiprināšanai (sk. spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu).
Kompensācija motivē lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu un sekmē pārkāpumu prevenciju, tādējādi veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
Tas, ka Ministru kabinets ierobežo kompensācijas apmēru, aizsargā lietotājus pret monopolstāvoklī esošu komersantu, lai tas nevarētu līgumā ietvert nesamērīgus noteikumus. Tādējādi arī apstrīdētajā normā noteiktais pienākums maksāt kompensāciju ir piemērots lietotāju tiesību aizsardzībai un sabiedrības labklājībai.
Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
asenergyfinegovernmentinvoicejoint-stocklegislationmknatural-gaspenaltyremunerationsaeimasalarysanctionstax-authorityvid