21. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-02-01 15. punktu). Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar civiltiesiskas sankcijas noteikšanu varētu sasniegt mērķi disciplinēt enerģijas lietotāju un novērst enerģijas lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa uzskaitē, tādējādi sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību (sk. pieteikumus lietas materiālu 2. sēj. 17., 87. un 123. lp., 3. sēj. 30. lp. un 9. sēj. 98. lp.). Savukārt Saeima norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai. Pienākums maksāt kompensāciju energoapgādes komersantam nodrošinot tam gan zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 3. sēj. 67. lp.). 21.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, kad enerģijas lietotājs ir prettiesiski iejaucies dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru faktiski nav iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanā vienmēr jāņem vērā iespējamie zudumi (sk. AS "Latvijas Gāze" un Dr. habil. sc. ing. Egīla Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 35., 36., 49. un 51. lp.). Turklāt dabasgāzes skaitītāji var būt uzstādīti gan enerģijas lietotājam piederošā īpašumā, gan ārpus tā, bet iekļūt enerģijas lietotāja īpašumā energoapgādes komersants drīkst tikai ar enerģijas lietotāja piekrišanu (sk. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 97. un 98. lp.). Enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt energoapgādes komersanta pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu enerģijas lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk. Noteikumu Nr. 85 67.1. un 68.1. apakšpunktu, 78. un 79. punktu). Tomēr sociālajā realitātē enerģijas lietotāji, kas pārkāpuši dabasgāzes lietošanas noteikumus, var būt ieinteresēti šo pienākumu nepildīt, lai varētu dabasgāzi patērēt bez maksas pēc iespējas ilgāk (sk. arī AS "Gaso" viedokli lietas materiālu 3. sēj. 153. un 154. lp.). Ja enerģijas lietotājs šo pienākumu nepilda, energoapgādes komersantam ir tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotāja objektam (sk. Noteikumu Nr. 85 71. punktu). Tomēr energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja enerģijas lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei, kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētajam enerģijas lietotājam tiek pārtraukta, vai arī tad, ja noslēgierīce neatrodas attiecīgajam enerģijas lietotājam piederošā īpašumā (sk. arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 98. lp.). Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību par enerģijas lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot energoapgādes sistēmas - sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas priekšnoteikuma - uzturēšanai, tostarp kvalitātes un drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots līdzeklis citu enerģijas lietotāju tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai. 21.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto dabasgāzi likumdevējs enerģijas lietotājam ir noteicis arī pienākumu samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc tās juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kā kompensācija tiek definēta konstanta summa, ko aprēķina pēc noteiktas formulas, tad tie nav zaudējumi, jo zaudējumi ir katra konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli vērtējams un nosakāms kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma slēdzēji varētu apiet līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot jēdzienu "kompensācija" jēdziena "līgumsods" vietā. Proti, kompensācija ir līdzeklis dabasgāzes lietošanas noteikumos un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto enerģijas lietotāja saistību pastiprināšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu). Kompensācija kā enerģijas lietotāja saistību pastiprināšanas līdzeklis motivē enerģijas lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmē dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju, tādējādi veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veicina enerģijas lietotāju aizsardzību tiesiskajās attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai tas nevarētu līgumā par dabasgāzes piegādi ietvert nesamērīgus noteikumus. Tādējādi konkrētajā gadījumā arī apstrīdētajā likuma normā ietvertais enerģijas lietotāja pienākums maksāt kompensāciju ir piemērots līdzeklis enerģijas lietotāju tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai. Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
In plain words
Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja regulējums šo mērķi tiešām sasniedz. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka civiltiesiska sankcija var disciplinēt enerģijas lietotāju un novērst iejaukšanos dabasgāzes patēriņa uzskaitē, sekmējot sabiedrības drošību. Saeima norāda, ka izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai: pienākums maksāt kompensāciju nodrošina energoapgādes komersantam gan zaudējumu atlīdzību par faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai noteikumu pārkāpumu. 21.1. Ja enerģijas lietotājs prettiesiski iejaucies dabasgāzes skaitītāja darbībā, faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu un komersanta zaudējumus nav iespējams precīzi noteikt. Tas saistīts ar to, ka jāņem vērā iespējamie zudumi. Turklāt skaitītāji var atrasties gan lietotāja, gan ārpus tā īpašuma, un komersants īpašumā drīkst iekļūt tikai ar lietotāja piekrišanu. Lietotājam ir pienākums nodrošināt komersanta pārstāvjiem piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām un skaitītājiem (Noteikumu Nr. 85 67.1., 68.1., 78. un 79. punkts). Tomēr noteikumu pārkāpēji var izvairīties no šī pienākuma, lai patērētu dabasgāzi bez maksas. Ja pienākums netiek pildīts, komersantam ir tiesības pārtraukt piegādi (Noteikumu Nr. 85 71. punkts), bet tikai tad, ja viņš var piekļūt noslēgierīcei vai ja tā neatrodas lietotāja īpašumā. Apstrīdētajā normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi nodrošina komersantam atlīdzību arī tad, ja precīzu daudzumu noteikt grūti. Šāds regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu darbību: saņemto atlīdzību komersants izmanto sistēmas uzturēšanai un kvalitātes/drošuma prasību ievērošanai. Tāpēc pienākums ir piemērots citu enerģijas lietotāju tiesību aizsardzībai un sabiedrības labklājībai. 21.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto dabasgāzi likumdevējs ir noteicis arī pienākumu maksāt komersantam kompensāciju par noteikumu pārkāpumu. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc savas juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kompensācija ir konstanta summa, ko aprēķina pēc formulas, tad tie nav zaudējumi — jo zaudējumi katrā gadījumā novērtējami individuāli. Pretējā gadījumā līguma slēdzēji varētu apiet līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot vārdu "kompensācija" "līgumsoda" vietā. Tas ir līdzeklis lietotāja saistību pastiprināšanai (sk. spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu). Kompensācija motivē lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu un sekmē pārkāpumu prevenciju, tādējādi veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tas, ka Ministru kabinets ierobežo kompensācijas apmēru, aizsargā lietotājus pret monopolstāvoklī esošu komersantu, lai tas nevarētu līgumā ietvert nesamērīgus noteikumus. Tādējādi arī apstrīdētajā normā noteiktais pienākums maksāt kompensāciju ir piemērots lietotāju tiesību aizsardzībai un sabiedrības labklājībai. Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
asenergyfinegovernmentinvoicejoint-stocklegislationmknatural-gaspenaltyremunerationsaeimasalarysanctionstax-authorityvid