24. Article

Pieteikumu iesniedzējas lūdz vērtēt arī apstrīdēto noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai likuma normai. 24.1. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas pieteikuma, Satversmes tiesai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konkrētās civillietas izspriešanai. Tomēr Satversmes tiesai ir jānodrošina arī lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiek novērsts Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-08-01 10. punktu). Proti, noteiktos gadījumos var tikt paplašinātas prasījuma robežas jau ierosinātās lietās (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-06-03 17. punktu). Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistīta ar lietā apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai un, otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 9.2. punktu). Apstrīdētajās noteikumu normās norādīts uz apstrīdētajā likuma normā noteikto enerģijas lietotāja pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksāt kompensāciju. Proti, šis pienākums atkārtoti uzsvērts Noteikumu Nr. 85 98. punktā. Savukārt to pašu noteikumu 99. punkts nosaka dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma rezultātā izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas kārtību, bet 100. punkts - kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību. Turklāt Noteikumu Nr. 85 99. punkta kārtībā noteiktais izlietotās dabasgāzes daudzums ir izmantojams arī kompensācijas apmēra aprēķināšanā. Noteikumu Nr. 85 99. punktā ir paredzētas patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metodes mājsaimniecības lietotājam un enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs. Tomēr Pieteikumu iesniedzējas ir apstrīdējušas Noteikumu Nr. 85 99.2. apakšpunktu, bet ne 99.1. apakšpunktu. Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunkts paredz, ka energoapgādes komersants šo noteikumu 98. punktā minētā pārkāpuma dēļ patērētās dabasgāzes daudzumu enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, aprēķina, ņemot vērā faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai pamatojoties uz enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā. Vienas pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kurā energoapgādes komersants cēlis prasību pret enerģijas lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs, un tādēļ patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanā ir piemērojams Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunkts. Ministru kabineta atbildes rakstos nav sniegti apsvērumi par to, vai Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunktā noteiktās patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodes atbilst Satversmei. Tomēr lietas sagatavošanas laikā ir iegūti papildu paskaidrojumi no Saeimas un Ministru kabineta, kā arī pieaicināto personu - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, AS "Latvijas Gāze", AS "Gaso" un Dr. habil. Sc. ing. Egīla Dzelzīša - viedokļi par Noteikumu Nr. 85 99. punktā noteiktajām patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm. Tādējādi lietā esošie materiāli ir pietiekami Noteikumu Nr. 85 99. punkta satversmības izvērtēšanai un, lai sekmētu lietas vispusīgu un objektīvu izskatīšanu, ievērojot Satversmes tiesas procesa ekonomijas principu, ir iespējams un nepieciešams paplašināt prasījumu izskatāmajā lietā. Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā vērtēs, vai Noteikumu Nr. 85 98., 99. un 100. punkts (turpmāk - apstrīdētās noteikumu normas) atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai likuma normai. 24.2. Izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 64. pantam izvērtējama, pārbaudot, vai iespējamais Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu (sk. šā sprieduma 14.2. punktu). Satversmes tiesa, pārbaudot Ministru kabineta noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. pantam, izvērtē citstarp to, vai Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežas, proti, vai konkrētās Ministru kabineta noteikumu normas atbilst likuma normai, uz kuras pamata tās izdotas (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 32.3. punktu). Konkrētajā gadījumā Pieteikumu iesniedzējas pēc būtības uzskata, ka apstrīdētās noteikumu normas neatbilst apstrīdētajai likuma normai, jo tās neatbilstot Satversmes 64. pantam. Tādējādi, pārliecinoties par Ministru kabineta noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. pantam, šo normu atbilstība likuma normai, uz kuras pamata tās izdotas, nav atsevišķi vērtējama. Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā noskaidros, vai apstrīdētās noteikumu normas atbilst Satversmes 64. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, bet atsevišķi nevērtēs to atbilstību apstrīdētajai likuma normai. 24.3. Apstrīdētajās noteikumu normās ir ietverti vairāki uz enerģijas lietotāju un energoapgādes komersantu attiecināmi pienākumi. Tā kā atbilstoši apstrīdētajām noteikumu normām energoapgādes komersanta pienākums noteikt izlietotās dabasgāzes daudzumu un aprēķināt kompensācijas apmēru var iestāties tikai dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, apstrīdētās noteikumu normas ir savstarpēji cieši saistītas un nevar tikt aplūkotas atrauti cita no citas. Līdz ar to apstrīdētās noteikumu normas ir vērtējamas kā vienots tiesiskais regulējums.