28. Article

Apstrīdētajās noteikumu normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam jāatbilst samērīguma principam. Izpildvaras izdotajos ārējos normatīvajos aktos ietvertajam pamattiesību ierobežojumam izrietot no likumdevēja pieņemtā normā ietverta pamattiesību ierobežojuma, pirmā ierobežojuma piemērotība un nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai izriet no otrā ierobežojuma. Tieši likumdevējs, regulējot tādas tiesiskās attiecības, kurās ir ietverts pamattiesību ierobežojums, un pilnvarojot Ministru kabinetu tās konkretizēt, nosaka, kādēļ pamattiesību ierobežojums ir piemērots un nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka konkrētajā gadījumā apstrīdētajā likuma normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir piemērots un nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28. un 29. punktu un šā sprieduma 21. un 22. punktu). Proti, ar apstrīdētajā likuma normā noteikto enerģijas lietotāja pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju tiek aizsargātas citu personu tiesības un sabiedrības labklājība un tādējādi tiek sasniegti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi. Vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošana dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā pieļautu tādas situācijas, ka energoapgādes komersantam tad, ja zaudējumu apmēra noteikšana ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama, būtu jāpierāda tam nodarīto zaudējumu apmērs, kompensācija nesasniegtu savu mērķi un tiktu apdraudēta droša un nepārtraukta dabasgāzes piegādes pakalpojuma nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.1. punktu un šā sprieduma 22. punktu). Savukārt sodi, kas varēja tikt piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Krimināllikumu, visupirms ir vērsti uz sabiedrības kā abstrakta indivīdu kopuma interešu aizsardzību, taču tiešā veidā neveicina energoapgādes komersanta kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja interešu aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.2. punktu un šā sprieduma 22. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķus būtu iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē. Līdz ar to arī apstrīdētajās noteikumu normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir piemērots un nepieciešams tā leģitīmo mērķu sasniegšanai.