6. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā likuma norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, bet apstrīdētās noteikumu normas - Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai likuma normai. Kārtība, kādā aprēķina izlietotās dabasgāzes daudzumu, esot reglamentēta Noteikumos Nr. 85, nevis energoapgādes komersanta noteikta. Proti, šajos noteikumos neesot ietverts deleģējums energoapgādes komersantam noteikt norēķinu kārtību izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanai, bet gan paredzēts, ka izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķinā tiek izmantoti energoapgādes komersanta norēķinu kārtības pielikumā norādītie raksturlielumi (vērtības). Izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanā tiekot izmantots vēsturisks vai analoģisks patēriņa datu profils, bet gadījumos, kad energoapgādes komersanta rīcībā nav precīzu un konkrētā laikposmā uzskaitītu dabasgāzes patēriņa datu, - enerģijas lietotājam atļautais maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālais iespējamais dabasgāzes patēriņš stundā. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot, pirmkārt, nodrošināt energoapgādes sistēmu drošu, efektīvu un operatīvu darbību visas sabiedrības interesēs, otrkārt, aizsargāt enerģijas lietotājus pret dominējošā stāvoklī esošiem komersantiem, treškārt un galvenokārt, atlīdzināt energoapgādes komersantam un citiem enerģijas lietotājiem iespējamos zaudējumus un izdevumus, ko izraisījušas enerģijas lietotāja darbības, ar kurām tas samazinājis uzskaitīto dabasgāzes patēriņa apjomu vai radījis iespēju patērēt gāzi bez maksas. Noteikumos Nr. 85 noteiktā kompensācija esot piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar to tiekot atlīdzināti visi iespējamie zaudējumi un izdevumi, kuriem varētu būt ietekme uz dabasgāzes tarifiem. Zaudējumu nodarīšanas faktu esot grūti konstatēt ar tīkla īpatnībām saistītā komercuzskaites mēraparātu izvietojuma dēļ. Proti, dabasgāzes uzskaites mēraparāti esot izvietoti dzīvokļos daudzdzīvokļu namos vai individuālā objekta īpašniekam piederošā nekustamajā īpašumā, bet attiecīgie īpašnieki nenodrošinot piekļuvi šiem objektiem. Turklāt energoapgādes komersantam neesot iespējams precīzi konstatēt, cik liela apmēra zaudējumi tam ir nodarīti. Apstrīdētajās normās paredzētā kompensācija pēc sava rakstura esot zaudējumus atlīdzinoša, nevis sodoša, tāpēc neesot pamata to vērtēt kontekstā ar Civillikumā ietverto līgumsoda regulējumu. Turklāt dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā norēķināšanās trīskāršā tarifa apmērā esot samērīga. Tā kā esot iespējami arī tādi energoapgādes komersanta zaudējumi, kas saistīti ar sprādzienbīstamību, dabasgāzes piegādes apturēšanu citiem enerģijas lietotājiem, sadales sistēmas apsekošanu un remontdarbiem, neesot samērīgi prasīt, lai enerģijas lietotājs sedz tikai izdevumus par patērēto dabasgāzi.