9. Article

Pieaicinātā persona - AS "Latvijas Gāze" - uzskata, ka apstrīdētās noteikumu normas atbilst Satversmei, bet tiesvedība lietā daļā par apstrīdētās likuma normas atbilstību Satversmei ir izbeidzama. Vērtējot Noteikumu Nr. 85 99. punktā paredzētās patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķina metodes, vajagot ņemt vērā, ka dabasgāzes patēriņa apjomu līdzīgā laikposmā kā pamatu patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanai neesot iespējams izmantot tad, ja datu par attiecīgo laikposmu nav vai arī tie nav ticami. Savukārt atbilstoši metodei, pēc kuras dabasgāzes patēriņa aprēķinā tiek izmantots enerģijas lietotājam atļautais maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā, tiekot uzskaitīts tikai šis daudzums, pat ja, apejot būvniecības noteikumus, objektā uzstādītas iekārtas ar daudzkārt lielāku patēriņu. Patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metode, kas balstīta uz enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimāli iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, esot atkarīga no tā, vai energoapgādes komersanta rīcībā ir ziņas par dabasgāzi patērējošajām iekārtām objektā. Šai informācijai vajagot ietvert konkrētās iekārtas identifikācijas datus, tās ražošanas laiku un laiku, kad iekārtas atradušās objektā, kā arī katras iekārtas tehnisko dokumentāciju. Parasti šādas informācijas energoapgādes komersantam neesot. Savukārt metode, atbilstoši kurai minētajā aprēķinā tiek izmantotas diferencētās patēriņa normas, esot balstīta zinātnisku pētījumu rezultātos. Ar šo metodi izlietotās dabasgāzes daudzums tiekot noteikts iespējami tuvu faktiski patērētajam dabasgāzes daudzumam. Citu metožu, ar kurām patērēto dabasgāzes daudzumu būtu iespējams noteikt efektīvāk un vēl tuvāk faktiski patērētajam dabasgāzes daudzumam, neesot. Izdarot izvēli starp minētajām metodēm, AS "Latvijas Gāze" ņēmusi vērā attiecīgās metodes izmantošanai nepieciešamo pierādījumu esību un piemērojusi enerģijas lietotājam labvēlīgāko patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metodi. Dabasgāzes patēriņa uzskaites rādītāju samazināšana vai panākta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas vienmēr esot saistīta ar nesankcionētu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā un varot izraisīt dabasgāzes noplūdi vai sprādzienu. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošinot citu cilvēku dzīvības, veselības, mantas un visas sabiedrības drošības aizsardzību. Apstrīdētās normas esot piemērotas minēto mērķu sasniegšanai, un šos mērķus neesot iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Kompensācija atlīdzinot energoapgādes komersantam neuzskaitītās, bet patērētās dabasgāzes iztrūkumu un kalpojot ekonomiskās ekvivalences nodrošināšanai. Turklāt, vērtējot apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, vajagot ņemt vērā to, ka Noteikumu Nr. 85 101. punktā noteiktais maksimālais divu gadu termiņa ierobežojums patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķinā esot atsvars apstrīdētajās normās noteiktajai kompensācijai.
asbuilding-codeconstructionenergyjoint-stocknatural-gas
Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam), 9. Article · AI Martins