4. Article

Reņģu un brētliņu zvejā ministrijas lēmumā Nr. 4.1-12e/163 noteiktā mencu piezvejas proporcija (1 t mencu uz 500 t reņģu, brētliņu) tāpat ir izmantota nenozīmīgā apmērā, salīdzinot ar pieļaujamo lielumu. Pēc nozvejas datiem uz 2020. gada 11. septembri komerczvejā aiz piekrastes ūdeņiem šajā zvejā ir piezvejota tikai 0,1 t mencu no šim zvejas segmentam rezervētajām 64 t. Līdz ar to ir skaidrs, ka mencu piezvejas apjomi šajā zvejā līdz gada beigām visdrīzāk netiks izmantoti. Ievērojot iepriekšminēto un, lai nodrošinātu Latvijai pieejamo zvejas iespēju efektīvāku izmantošanu, kas turpmākajos gados varētu ietekmēt arī Latvijai piešķiramo kvotu apjomu, būtu lietderīgi palielināt maksimāli pieļaujamo mencu piezvejas proporciju plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem, nosakot, ka mencu piezvejas proporcija šajā zvejā 2020. gada otrajā pusgadā nedrīkst pārsniegt 1 t mencu uz 3 t plekstu. Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2020. gada 16. septembra sēdē atbalstīja iepriekš minēto ministrijas ierosinājumu palielināt maksimāli pieļaujamo mencu piezvejas proporciju plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdes protokols Nr. 4.2-8e/3/2020). II Ievērojot to, ka piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, 2020. gadā mencu piezvejas limits piekrastes zvejai tika noteikts 10 tonnu apmērā no Latvijai piešķirtās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā. Ar ministrijas lēmumu Nr. 4.1-12e/163 tika noteikts, ja komerczvejnieki, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, izceļot zvejas rīkus konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. Pēc nozvejas datiem uz 2020. gada 31. augustu Baltijas jūras piekrastes zvejā ir piezvejotas 2,1 t mencu, kas ir tikai piektā daļa no mencu piezvejai piekrastes ūdeņos rezervētā apjoma, bet aktīvā zvejas sezona piekrastes ūdeņos jau tuvojas beigām. Kaut arī rudens periodā varētu pieaugt mencu piezvejas varbūtība, tomēr piekrastē neizmantotais mencu piezvejas apjoms un vēl arī rezervē atstātais nerezervētais piezvejas apjoms (17 t) pieļauj izmantot lielāku mencu piezvejas procentu robežlīmeni, pie kura būtu jānomaina iepriekš izmantotā zveja vieta. Ievērojot iepriekšminēto un, lai piekrastes zvejniekiem mazinātu uzliktos ierobežojumus, būtu lietderīgi palielināt pieļaujamo mencu piezvejas apjoma robežlīmeni, nosakot, ka komerczvejnieki, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, izceļot zvejas rīkus konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 25 % vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2020. gada 16. septembra sēdē atbalstīja iepriekš minēto ministrijas ierosinājumu palielināt pieļaujamo mencu piezvejas apjoma robežlīmeni piekrastes zvejā līdz 25 %. Tāpat Zivsaimniecības konsultatīvā padome atbalstīja priekšlikumu no Latvijai piešķirtās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 17 t, kas līdz šim nebija iedalītas mencu piezvejas segšanai citu veidu zvejai, rezervēt mencu piezvejas segšanai piekrastes zvejā (Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdes protokols Nr. 4.2-8e/3/2020). Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/163 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un 2020. gada 2. oktobrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/8754. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija nolemj: izdarīt Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" šādus grozījumus: 1. aizstāt nolēmuma daļas 2.1. apakšpunktā skaitli "10" ar skaitli "25". 2. izteikt nolēmuma daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4. plekstu komerczvejā Baltijas jūrā ievērot šādus papildus nosacījumus: 4.1. 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) ievērot mencu piezvejas proporciju - 1 tonna mencu uz 3 tonnām plekstu; 4.2. šī lēmuma 4.1. apakšpunktā norādīto proporciju nepārsniegt 2020. gada otrā pusgada griezumā (otrā pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz otrā pusgada beigu datumam - 31. decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda sankcijas; 4.3. plekstu komerczvejā Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem nepiemērot mencu piezvejas proporciju. Šajos zvejas rajonos, veicot plekstu zveju, piezvejotais mencu apjoms nedrīkst pārsniegt un tas jāatskaita no komerczvejniekam iedalītā mencu nozvejas limita." 3. papildināt nolēmuma daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: "9. komerczvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos rezervēt papildu 17 t mencu piezvejas limita." Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretāre