4. Article

Lietas materiālos iekļautā informācija, kas attiecas uz personas datiem, ietilpst šīs personas tiesību uz privāto dzīvi tvērumā. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu, 2011. gada 11. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 10.2. punktu un 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13. punktu). Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērums ir plašs. Personas datu iegūšana un glabāšana ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2000. gada 16. februāra sprieduma lietā "Amann v. Switzerland", pieteikums Nr. 27798/95, 65. punktu un 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 68. un 69. punktu).