1. Article

Esošās situācijas raksturojums Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ko vēl vairāk pastiprina globālās pandēmijas radītās ietekmes. Lai arī pēdējos gados valdības īstenotās politikas rezultātā ir izdevies būtiski mazināt elektroenerģijas izmaksu slogu noteiktām elektroenerģijas lietotāju grupām, aplūkojot reģionālā griezumā, joprojām mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas Latvijā ir vērtējamas kā salīdzinoši augstas, tādējādi samazinot rūpniecības, īpaši apstrādes rūpniecības attīstības iespējas. Energoresursu izmaksu īpatsvars uzņēmumu apgrozījumā īpaši kritisks ir kļuvis piespiedu ekonomiskās dīkstāves laikā. Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OIK ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, šim mērķim novirzot budžeta līdzekļus, kā arī ir piešķirti līdzekļu atbalstam energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, aizsargāto lietotāju atbalstam un valsts pētījumu programmai enerģētikā. Vidēja termiņa budžetā 2020.-2022. gadam nav iezīmēti līdzekļi minētajiem pasākumiem. 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk - AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums (turpmāk - OI) un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1. Šobrīd papildus izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk - PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā. Savukārt sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to, gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās - proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2019. gadā un turpmāko 4 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā. 1. tabula OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas Prognozes balstās sekojošos pieņēmumos: 1) elektroenerģijas patēriņa samazinājums COVID-19 ietekmē; Ievērojot COVID-19 ietekmi, elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā ir būtiski samazinājies (prognozēts samazinājums par 5%), tomēr tautsaimniecības atkopšanās scenārijs paredz elektroenerģijas patēriņa palielināšanos vidēji par 2% 2021.-2022. gadā un 1% 2023. gadā. Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi - samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās. 2. tabula Elektroenerģijas patēriņa prognozes 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2017. g prognoze2, GWh 6836 6904 6973 7043 Aktualizētā 2020. gada prognoze, GWh 6795 6475 6605 6737 6804 2) zemāka elektroenerģijas tirgus cena (skat. 3. tab.); Elektroenerģijas tirgus cenas 2020. gadā samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2017. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks. 3. tabula Elektroenerģijas tirgus cenas prognozes 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2017. g prognoze, EUR/MWh 36,30 33,99 32,46 32,28 Aktualizētā 2020. gada prognoze, EUR/MWh 46,06 31,90 38,95 41,96 43,70 Vidējās OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar Enerģijas publiskā tirgotāja (turpmāk - EPT) prognozēm atspoguļotas 4. tabulā. Jāatzīmē, ka OIK tiek noteikta ar viena gada nobīdi, t.i., izmaksas virs tirgus cenas, kas veidojas, piemēram, 2020. gadā bez valsts budžeta līdzfinansējuma atspoguļojas OIK sākot ar 2021. gadu. 4. tabula OIK prognozes bez valsts dotācijas, EUR/MWh 2021 2022 2023 2024 OIK bez dotācijas, EUR/MWh 25.72 23.66 18.81 16.65 Elektroenerģijas tirgus cenas samazinājuma rezultātā 2020. gadā, prognozētā OIK 2021. gadā pārsniegs līdzšinējo politikā noteiktos ierobežojuma griestus 22,68 EUR/MWh apmērā. Tādējādi pretēji valdības noteiktajam mērķim par OIK mazināšanu bez papildu valsts budžeta dotācijas OIK 2021. un 2022. gadā salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni palielinātos. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinetam ir jālemj par atbilstošo risinājumu. 1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 2017. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) AS "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk - vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadēju ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 5. tabulu. 5. tabula Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2021 24 003 600 2022 24 003 600 2023 24 003 600 1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK samazināšanai samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam", kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātam OIK līdzdalības maksājumam3. Saglabājot OIK, ir nepieciešams saglabāt arī atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 395 atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem var piešķirt par periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad ir nepieciešams izvērtēt, vai turpināt atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un lēmuma ietekmi uz valsts budžetu. Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis paziņojumu, saskaņā ar ko "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020. gadam piemērošanas", atbilstoši kurām saskaņots atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim. Tādējādi iespējams pagarināt arī energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstu un Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgiem MK noteikumu Nr. 395 grozījumiem, kas Ministru kabinetā tiks apstiprināti līdz 2020. gada beigām un varēs stāties spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Paredzams, ka arī jaunās valsts atbalsta vadlīnijas pieļaus šāda valsts atbalsta programmu, tādēļ tiek plānots, ka valsts atbalsts 7 000 000 EUR apmērā būs nepieciešams katru gadu arī turpmāk. Saskaņā ar EM aplēsēm, t.sk. ņemot vērā vēsturiskos pieteikumus atbalstam, ieskaitot tādus, kuri netika apstiprināti, un ņemot vērā, ka EM līdz ar atbalsta pagarināšanu piedāvās arī izmaiņas esošajā atbalstā, kā arī rūpniecības izaugsmi, paredzams, ka nepieciešamais finansējums var sasniegt 7,00 milj. EUR. Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 6. tabulā. 6. tabula Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2021 7 000 000 2022 7 000 000 2023 7 000 000 Avots: Ekonomikas ministrija 1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk - pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm/personām no valsts budžeta kopš 2015. gada tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju. No 2020. gada Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB) (līdz 2020. gadam - Ekonomikas ministrija) pakalpojuma sniedzējam kompensē izmaksas, kas rodas, samazinot gala rēķinu par elektroenerģiju Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" noteiktajā kārtībā. Tā kā pašlaik pakalpojumu var izmantot tikai viena elektroenerģijas tirgotāja klienti, atbalsta mehānisms kā sociāls rīks nesasniedz visas aizsargātajam lietotājam atbilstošās personas, kā arī savā veidā ierobežo konkurenci starp elektroenerģijas tirgotājiem. Lai augstāk minēto novērstu, veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā, dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību pakalpojuma nodrošināšanai (MK noteikumu projekts "Noteikumi par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu" (VSS-258)), paredzot, ka BVKB administrēs pakalpojuma īstenošanu un veiks pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (ALDIS), kas apkopos datus no valsts datu reģistriem, kā arī visiem pakalpojuma sniedzējiem (reģistrētajiem elektroenerģijas tirgotājiem), lai aprēķinātu, kāds ir kompensācijas apmērs un kuri elektroenerģijas tirgotāju klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā šis kompensācijas apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums Tiek plānots, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri sāks darboties jaunā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas kārtība, izmantojot ALDIS sistēmu. Izmaiņu rezultātā jāparedz papildus finansējums jaunās kārtības darbības nodrošināšanai, jo tās ietvaros palielināsies aizsargāto lietotāju skaits, kā arī radīsies papildus izdevumi ALDIS uzturēšanai. Papildus, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta otrajā trīs prim daļā noteikto deleģējumu, Ministru kabinetam jānosaka kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjaunojot spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem 2019. gadā aizsargāto lietotāju skaits pa kategorijām ir: - personas ar I invaliditātes grupu - 26 808; - ģimenes ar bērniem ar invaliditāti - 8 262; - trūcīgas/maznodrošinātas ģimenes (personas) - 66 579. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir aptuveni 45 000 daudzbērnu ģimeņu. Ieviešot jaunu atbalsta mehānismu, aizsargātajam lietotājam paredzēts 5 euro maksājuma samazinājums rēķinam par elektroenerģiju, bet daudzbērnu ģimenēm4 10 euro. Papildus finansējums nepieciešams ALDIS uzturēšanai, tā kā ALDIS vēl nav nodota ekspluatācijā un tai BVKB informācijas sistēmu uzturēšanas budžetā nav iedalīts finansējums. Ņemot vērā iepriekš minēto aizsargāto lietotāju skaitu kategorijās, kas šobrīd kopskaitā ir ~150 000 un katram aizsargātajam lietotājam plānoto maksājuma samazinājumu rēķinā par elektrību, tuvināts pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķins - (26 808*5+8 262*5+66 579*5+45 000*10) * 12 (mēn.) = 11 498 940 +79 3120 (ALDIS uzturēšanas izmaksas) = 11 578 252 euro). Būtiski uzsvērt, ka aizsargāto lietotāju skaits ir mainīgs, tāpēc atbalstam nepieciešamā summa ir tuvināts aprēķins. Tāpat jāmin, ka tikai pēc jaunā aizsargāto lietotāju atbalsta mehānisma darbības uzsākšanas, izmantojot ALDIS datus, varēs skaidrāk saprast ikmēneša un gada izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī precizētu aizsargāto lietotāju, kas saņem pakalpojumu, skaitu. Papildus, saistībā ar Satversmes tiesas spriedumiem par garantēto minimālo ienākumu līmeni (lieta Nr.2019-24-03) par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (lieta Nr.2019-25-03) un citiem saistītiem Satversmes tiesas spriedumiem, kas attiecas uz plašu personu loku ar minimālajiem ienākumiem, Labklājības ministrija gatavo izmaiņas virknē normatīvo aktu, par kurām vēl jāvienojas Ministru kabinetā un Saeimā. Izmaiņas attiecībā uz trūcīgas personas ienākumu līmeni un maznodrošinātās personas statusu var ietekmēt aizsargāto lietotāju mērķgrupu un līdz ar to aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamā finansējuma apjomu. Atkarībā no minētajām iespējamajām izmaiņām maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu (personu) skaitā, attiecīgajā laika posmā tiks pārskatīts elektroenerģijas lietotāju atbalstam paredzētais valsts budžeta līdzekļu apjoms, kā arī aizsargātā lietotāja atbalsta mehānisma īstenošanas aspekti. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. 2020. gadā šim pasākumam nav piešķirts budžeta finansējums. Ietverot aizsargāto lietotāju tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, ALDIS uzturēšanai nepieciešamās ikgadējās izmaksas, kā arī aizsargāto lietotāju neelektrificēto mājokļu elektroenerģijas pieslēgumu līdzfinansēšanas izmaksas, paredzēts, ka budžeta izdevumi šim mērķim sasniegs līdz 12 milj. euro/gadā, sākot ar 2021. gadu.