2. Article

Valsts pētījumu programmas "Enerģētika" un citu pētījumu īstenošana NEKP mērķu sasniegšanai Lai sasniegtu Latvijas Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam īstenošanu (turpmāk - NEKP) noteiktos ambiciozos mērķus, kā arī ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentus, ir nepieciešams īstenot virkni pētījumu un pasākumu enerģētikas nozarē. Šie pasākumi ir tieši saistīti ar 2030. gada mērķiem nepieciešamajām enerģētikas tirgus izmaiņām. Ar Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 4625 ir izveidota valsts pētījumu programma "Enerģētika" (turpmāk - VPP). Tika izdalīti vairāki pētniecības bloki attiecībā uz NEKP, energoefektivitāti, tirgus un infrastruktūras jautājumiem, kā arī vietējiem un atjaunojamiem resursiem. VPP ietvaros 2018. gada nogalē uzsākti 11 projekti, kuros tiek īstenota pētniecība: Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti, Ilgtspējīga Latvijas energosistēmas attīstība un integrācija Eiropā (FutureProof), Latvijas dabasgāzes infrastruktūras attīstības tendences, izaicinājumi un risinājumi (LAGAS), Inovatīvas viedo tīklu tehnoloģijas un to optimizācija (INGRIDO), Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstība, Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni (EnergyPath), Energoefektivitātes rīcībpolitikas novērtējums un analīze, Ēku energoefektivitātes tehnoloģisko risinājumu uzlabošana, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomiskā potenciāla novērtējums un politikas rekomendāciju izstrāde, Ilgtspējīga un atjaunīga transporta politikas formulēšana Latvijā (akronīms - 4muLATe), Inovatīvi risinājumi un rekomendācijas Latvijas vietējo un atjaunojamo energoresursu apguves palielināšanai (RTUAER). Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu VPP īstenošanu, šim mērķim ir ticis piešķirts finansējums 2019. un 2020. gados 2 milj. euro apmērā ik gadu. VPP izpildes ilgums ir trīs gadi, ieskaitot 2021. gadu ar iespēju pagarināt līdz vienam gadam (2022. g), ja tas ir nepieciešams VPP un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai, bez papildus finansējuma piešķiršanas, attiecīgi, lai izpildītu VPP ietvaros uzņemtās saistības 2021. gadā nepieciešams finansējums 545 160 euro apmērā. Līguma finansējuma atlikusī daļa 10% apmērā tiek izmaksāta projekta izpildītājam pēc noslēguma atskaišu izvērtēšanas. Ekonomikas ministrija kā nozares ministrija uzrauga VPP īstenošanu un finansējuma piešķiršanu. Līdzšinēji veiktie projekti VPP īstenošanā ir bijuši nozīmīgi Latvijas zinātnes attīstībai enerģētikas jomā, vienlaikus sniedzot atbalstu NEKP izstrādē. NEKP noteiktie mērķi 2030. gadam ir ambiciozi un var kļūt par atslēgas faktoru Latvijas tautsaimniecības straujākā attīstībā, pie nosacījuma ka tiek izmantotas kopējās dekarbonizācijas procesa radītās iespējas. Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu uz esošās VPP bāzes ir nepieciešams īstenot NEKP noteiktos izvērtējumus par optimālu rīcību mērķu sasniegšanai. Turpmākajos gados nepieciešamais finansējums, atbilstoši NEKP paredzētajām aktivitātēm ir 485 000 euro 2021. gadā, 565 000 euro 2022. gadā un 465 000 euro 2023. gadā. Vienlaikus paredzēts attīstīt nākamo VPP, nosakot prioritātes, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus - projektu konkursos uzsverot enerģētikas ekosistēmu iedzīvināšanu, papildinot Latvijas zinātnes esošo un nākotnes potenciālu ar Latvijas enerģētikas sektora attīstības virzieniem, tostarp sekmējot pētniecību enerģētikas industrijas attīstībai. Šim virzienam 2021. gadā nepieciešami 918 014 euro un turpmākajos gados nepieciešami 2 milj. euro gadā. Turpmāk, saskaņā ar ES Enerģētikas savienības Pārvaldības regulu NEKP pētniecībai un zinātnei enerģētikas jomā paredzēts ilgtermiņa finansējuma periods no 2021. gada līdz 2030. gadam. Kā arī NEKP un tajā ietvertie ilgtermiņa mērķi un pasākumi to sasniegšanai visās Enerģētikas Savienības dimensijās, t.sk. attiecībā uz pētniecību, tiks ņemti par pamatu, EK vērtējot ES struktūrfondu piešķiršanu dalībvalstij turpmāko ES daudzgadu budžeta ietvaros. Finansējums paredzēts šādu NEKP pētījumu/pasākumu īstenošanai: enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmas izveide, enerģētikas monitoringa un ziņošanas sistēmas izveide un darbība, kā arī politikas plānošanai nepieciešamo pētījumu veikšana, kas savukārt saskaņā ar NEKP ir: plānoto investīciju plūsmas un to prognožu analīze visos tautsaimniecības sektoros atbilstoši mērķiem, vadlīniju izstrāde AER projektu virzītājiem, energoapgādes sistēmu optimizācijas analīze, pāreja uz zemas temperatūras apkures sistēmām un atlikumsiltuma integrāciju, dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanas kompleksu ilgtermiņa risinājums, pētījums par gāzes tīkla dekarbonizāciju - iespējām dabasgāzes pārvades sistēmu pielāgot AER ūdeņraža un citu gāzveida kurināmo (ne-metāna) ievadei, AER izmantošanas potenciāla analīze jūras siltuma izmantošanai piekrastes apdzīvotajās vietās, funkcionējoša biznesa modeļa izstrāde energokopienas un AER kopienas darbībai. Nozaru ministrijas finansējumu VPP veidošanai pieprasa individuāli, ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentos noteiktos mērķus. NEKP noteikto ambiciozo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams īstenot virkni pētījumu un pasākumu enerģētikas nozarē. Latvijas valsts interesēs ir īstenot stabilu un pastāvīgu VPP, kas kalpotu par pamatu pētniecības attīstībai, radot jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstot jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozares problēmu risināšanai, kā arī uz pētījumiem balstītas politikas īstenošanai, tādā veidā sekmējot ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā minēto, šī VPP vērtējama kā pastāvīgs instruments pētniecības attīstībai enerģētikā. Savukārt, vērtējot VPP rezultātus 2021. gadā, aktuāls jautājums būs par VPP turpmākajām prioritātēm un efektivitātes paaugstināšanu. 3. Risinājumi 3.1. OIK pieauguma scenārijs Scenārijs paredz pārtraukt OIK noturēšanu esošā 22,68 EUR/MWh līmenī, pārtraucot budžeta līdzfinansējumu publiskajam tirgotajam un atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām divām prioritārajām aktivitātēm - atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un NEKP īstenošanai. Scenārijs paredz OIK vidējās likmes pieaugumu, sākot ar 01.01.2021. provizoriski līdz 25,72 EUR/MWh, un pakāpenisku samazinājumu turpmākajos gados: 7. tabula OIK prognozes bez valsts dotācijas, EUR/MWh 2021 2022 2023 OIK bez dotācijas, EUR/MWh 25.72 23.66 18.81 Šāda risinājuma rezultātā pieaugtu elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem salīdzinājumā ar pārējiem scenārijiem, kuros tiek piedāvāts OIK likmi ierobežot noteiktā līmenī. 8. tabula Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR 2021 2022 2023 Prognoze Prognoze Prognoze Valsts budžeta izdevumi 15 440 167 6 091 238 16 575 720 Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem(Ietekme) -22 511 607 -31 912 362 -21 427 880 Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 0 0 0 Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Valsts budžeta ieņēmumi 15 440 167 6 091 238 16 575 720 AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 15 440 167 6 091 238 16 575 720 Bilance 0 0 0 9. tabula Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR 2021 2022 2023 Finansējums OIK apmēra mazināšanai 0 0 0 Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 0 0 0 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Kopā 13 948 174 14 000 000 14 000 000 3.2. OIK noturēšanas scenārijs līdzšinējā apmērā Scenārijs paredz saglabāt OIK griestus 22,68 EUR/MWh apmērā 2021. gadā ar turpmāku pakāpenisku samazinājumu. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem un NEKP īstenošanai). 10. tabula OIK prognozes ar valsts dotāciju pirmajā gadā, EUR/MWh 2021 2022 2023 OIK ar dotāciju pirmajā gadā, EUR/MWh 22,68 22,60 18,81 11. tabula Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR 2021 2022 2023 Prognoze Prognoze Prognoze Valsts budžeta izdevumi 38 485 714 20 091 238 23 575 720 Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) -6 466 060 -24 912 362 -21 427 880 Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000 Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Valsts budžeta ieņēmumi 38 485 714 20 091 238 23 575 720 AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 38 485 714 20 091 238 23 575 720 Bilance 0 0 0 12. tabula Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR 2021 2022 2023 Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 0 0 Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 533 940 0 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Kopā 33 525 031 14 533 940 14 000 000 3.3. OIK samazināšanas scenārijs Scenārijs paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes (un ar to izmaksu saistīto UIN) OIK mazināšanai un pārējām valsts budžeta vajadzībām. Scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāk līdz 13,25 EUR/MWh 2023. gadā. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, VPP un NEKP īstenošanai). Tādējādi salīdzinājumā ar esošo situāciju, mazinot izdevumus par elektroenerģiju, tiktu veicināta komersantu konkurētspēja un izdevumu samazinājums mājsaimniecībām. Vienlaikus ar šo risinājumu tiktu nodrošināts, ka daļa Latvenergo koncerna dividenžu būtu pieejamas citām budžeta vajadzībām (20 milj. euro 2021. gadā un 15 milj. euro 2022. un 2023. gadā). 13. tabula OIK prognozes ar valsts dotāciju, EUR/MWh 2021 2022 2023 OIK ar dotāciju, EUR/MWh 17,51 16,38 13,25 14. tabula Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR 2021 2022 2023 Prognoze Prognoze Prognoze Valsts budžeta izdevumi 69 640 000 59 500 000 59 500 000 Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 24 688 226 14 496 400 14 496 400 Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000 Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Valsts budžeta ieņēmumi 69 640 000 59 500 000 59 500 000 AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 69 640 000 59 500 000 59 500 000 Bilance 0 0 0 15. tabula Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR 2021 2022 2023 Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 24 688 226 14 496 400 Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 7 000 000 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Kopā 33 525 031 45 688 226 35 496 400 3.4. OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenārijs Scenārijs, atbilstoši 2019. gada 16. jūlija Ministru kabineta protokola Nr. 33 88. § 7. punktam, paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes OIK mazināšanai, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu segt no valsts budžeta. Šāds scenārijs paredz pilnīgu OIK dzēšanu no patērētāju rēķiniem sākot ar 2021. gadu, tādējādi dodot visaptverošu pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmējdarbības starptautisko konkurētspēju, gan iedzīvotāju maksātspēju. Ņemot vērā, ka energointensīvajiem uzņēmumiem OIK izmaksas tiek kompensētas ar gada nobīdi, finansējums atbalstam energointensīviem uzņēmumiem nepieciešams vienīgi 2021. gadā. Vienlaikus scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem un NEKP īstenošanai). Risinājuma īstenošanas procesā 4. scenārija priekšlikums pirms tā ieviešanas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat. 16. tabula OIK prognozes ar valsts dotāciju, EUR/MWh 2021 2022 2023 OIK ar dotāciju, EUR/MWh 0 0 0 17. tabula Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR 2021 2022 2023 Prognoze Prognoze Prognoze Valsts budžeta izdevumi 185 320 767 162 884 274 142 628 283 Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 140 368 993 124 880 674 104 624 683 Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 0 0 Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Valsts budžeta ieņēmumi 185 320 767 162 884 274 142 628 283 AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 89 640 000 74 500 000 74 500 000 Papildus valsts budžeta dotācija 95 680 767 88 384 274 68 128 283 Bilance 0 0 0 18. tabula Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR 2021 2022 2023 Finansējums OIK apmēra mazināšanai 92 576 857 140 368 993 124 880 674 Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 0 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Kopā 113 525 031 161 368 993 138 880 674 3.5. OIK pakāpenisks mazināšanas scenārijs Scenārijs paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes (un ar to izmaksu saistīto UIN) OIK pakāpeniskai mazināšanai turpmākajos gados, kā arī finansējumam pārējām valsts budžeta vajadzībām. Scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāku samazināšanu 2023. gadā. Finansējuma apjoms OIK mazināšanai tiek prognozēts apmērā, kas nepieciešams, lai pēc pašreizējām prognozēm par OI izmaksām 2024. gadā nebūtu nepieciešama papildu valsts budžeta dotācija un tiktu nodrošināta turpmāka OIK mazināšanās. Scenārijs paredz saglabāt finansējumu līdz 2023. gadam pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, VPP un NEKP īstenošanai), ka arī vidējā termiņa budžeta ietvarā 2023.gadam netiek plānoti ieņēmumi no Latvenergo koncerna dividendēm 16 150 197 euro apmērā, un tie tiks iekļauti likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam" atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam konceptuālajam lēmumam Ekonomikas ministrijai. 19. tabula Valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem, aizsargātiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA), EUR 2021 2022 2023 Prognoze Prognoze Prognoze Valsts budžeta izdevumi 69 640 000 59 500 000 43 349 803 Valsts atbalsta dotācija elektroenerģijas ražotājiem (Ietekme) 24 688 226 14 496 400 -1 653 797 Valsts atbalsta dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam 7 000 000 7 000 000 7 000 000 Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 24 003 600 24 003 600 24 003 600 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Valsts budžeta ieņēmumi 69 640 000 59 500 000 43 349 803 AS "Latvenergo" dividendes elektroenerģijas ražotāju, aizsargāto lietotāju un energoietilpīgo uzņēmumu vajadzībām 69 640 000 59 500 000 43 349 803 Bilance 0 0 0 20. tabula Valsts budžetā paredzamais finansējums OIK, aizsargāto lietotāju, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta, VPP un NEKP pētniecības daļas īstenošanas, pēc naudas plūsmas metodes, EUR 2021 2022 2023 Finansējums OIK apmēra mazināšanai 12 576 857 24 688 226 14 496 400 Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana 7 000 000 7 000 000 7 000 000 Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums 12 000 000 12 000 000 12 000 000 NEKP pētniecības daļas īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 1 403 014 2 000 000 2 000 000 VPP īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām 545 160 0 0 Kopā 33 525 031 45 688 226 35 496 400 Secinājumi Elektroenerģijas obligātā iepirkuma samazināšana ir būtiska gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas perspektīvas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un no tās izrietošās budžeta ieņēmumu prognozes tuvākajos gados, kā tas, cita starpā ir atspoguļots 2020. gada 18. augustā Ministru kabinetā skatītajā Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2021.-2023. gadā", Ekonomikas ministrija par optimālu risinājumu saredz OIK mazināšanas scenāriju, izmantojot Latvenergo koncerna dividendes, tostarp 20 milj. euro 2021. gadā un 15 milj. euro 2022. un 2023. gadā no Latvenergo koncerna dividendēm novirzot citām budžeta vajadzībām. 1 Skatīt Eiropas Komisijas lēmumu SA. 43140: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140 2 Saskaņā ar 22.09.2017. Konceptuāls ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 3 Skatīt EK lēmumu SA. 42854: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_42854 4 Daudzbērnu ģimene pakalpojumu saņems, piemērojot vienai no personām, kurai pašai vai kopā ar laulāto ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, maksājuma samazinājumu rēķina summai par elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli. 5 Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojums Nr. 462 "Par valsts pētījumu programmu "Enerģētika"", Ministru kabinets, 26.09.2018., Publicēts: Latvijas Vēstnesis Nr. 192, 28.09.2018. Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs