11. Article

Secinot, ka apstrīdētā norma rada vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 24. punktu). Civilprocesa likuma sākotnējā redakcijā ietvertā 37. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā, šādā redakcijā bija spēkā līdz 2015. gada 2. decembrim. Ar Grozījumu 2. panta otro daļu Civilprocesa likuma 37. panta otrajā daļā vārds "gada" tika aizstāts ar vārdiem "triju gadu". Priekšlikums grozīt šajā normā noteikto termiņu tika iekļauts likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1078/Lp 11) sākotnējā redakcijā. Likumprojekta sākotnējā novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts: noslēdzot izlīgumu, valsts nodevas atmaksa 50 procentu apmērā ir ierobežota, jo to atmaksā, ja pieteikums iesniegts gada laikā no nodevas iemaksas valsts budžetā, taču tiesu procesi bieži vien ir ilgāki un līdz ar to nodevas atmaksas tiesības nav iespējams izmantot, turklāt Civilprocesa likumā noteiktais valsts nodevas atmaksas termiņš atšķiras no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 10. punktā un Zemesgrāmatu likuma 106.1 pantā noteiktā regulējuma, atbilstoši kuram valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums iesniegts triju gadu laikā no tās iemaksas valsts budžetā. Likumprojekts tika izskatīts trijos lasījumos, un likums tika pieņemts 2015. gada 29. oktobrī. Grozījumi līdz ar apstrīdēto normu tās pašreizējā redakcijā stājās spēkā 2015. gada 3. decembrī. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret apstrīdētās normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Līdz ar to vienāda attieksme pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.