4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Attiecībā uz Civilprocesa likuma kopējo sistēmu Tieslietu ministrija norāda, ka vispār valsts nodevas neesot atmaksājamas. Tomēr Civilprocesa likuma 37. pantā esot paredzēti izņēmuma gadījumi, kad valsts nodeva atmaksājama, un šo gadījumu uzskaitījums esot izsmeļošs. Apstrīdētās normas mērķis esot ļaut personām atsevišķos izņēmuma gadījumos atgūt samaksāto valsts nodevu un noteikt saprātīgu termiņu, kurā persona var iesniegt pieteikumu par valsts nodevas atmaksu. Šis termiņš esot ierobežots, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību. Taču tas esot samērīgs un samērots ar vidējo tiesvedības ilgumu tiesās. Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt personai iespēju atgūt samaksāto valsts nodevu gadījumā, kad tiesa strīdu nav atrisinājusi, sastādot spriedumu. Persona vēršoties tiesā, lai atrisinātu strīdu un rezultātā saņemtu spriedumu, kas var tikt izpildīts. Gadījumā, kad strīds nav pakļauts tiesai, tā nevarot šādu spriedumu taisīt un tiesvedība lietā esot jāizbeidz. Šādā gadījumā nerodoties pamats, uz kura valsts varētu paturēt samaksāto valsts nodevu. Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārums esot radies netipiskos apstākļos, jo parasti tiesas jautājumu par pakļautību atrisinot ātrāk. Valsts varot neatmaksāt un paturēt personas samaksāto valsts nodevu, ja tam ir leģitīms mērķis. Apstrīdētajā normā noteiktais valsts nodevas atmaksas termiņš ticis pagarināts no viena gada līdz trim gadiem ar mērķi nodrošināt to, lai personām izņēmuma gadījumos, kad tiesvedība pārsniedz vienu gadu, būtu iespēja saprātīgā termiņā atgūt samaksāto valsts nodevu. Šobrīd praksē gandrīz neesot tādu gadījumu, kad apstrīdētajā normā noteiktais termiņš būtu nokavēts. Kad šis termiņš bija vienu gadu ilgs, tad gan tas bieži ticis nokavēts. Ja tomēr radusies tāda izņēmuma situācija kā Pieteikuma iesniedzēju gadījumā, tad Civilprocesa likuma 51. panta pirmā daļa pieļaujot nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu. Tieslietu ministrija nepiekrīt Saeimas viedoklim, ka apstrīdētā norma neliedz atmaksāt valsts nodevu tādā gadījumā, kāds ir Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskāruma gadījums, un norāda, ka apstrīdētā norma skaidri nosaka brīdi, no kura skaitāms pieteikuma par valsts nodevas atmaksu iesniegšanas termiņš. Tas esot skaitāms no brīža, kad nodeva iemaksāta valsts budžetā. Neesot skaidrs, kā, pēc Saeimas ieskata, tiesību piemērotājam būtu jāaprēķina valsts nodevas atmaksas termiņš.