9. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noteiktu, vai un kuras personu grupas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019‑36‑01 11. punktu). Divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas. Tādēļ salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viens vai vairāki kopīgi elementi ar pārbaudāmo situāciju. Kopējam elementam ir jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Turklāt Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka šādas personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka salīdzināmos apstākļos atrodas visas personas, kuras likumā noteiktajā kārtībā samaksājušas valsts nodevu par prasības pieteikumu civilprocesā un apelācijas sūdzību un attiecībā uz kurām tiesa atzinusi, ka uzsāktās civillietas izskatīšana nav pakļauta tiesai. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēji atrodoties salīdzināmos apstākļos ar prasītājiem tādās civillietās, kuras izbeigtas uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, pirms tam, kad ir beidzies triju gadu termiņš, kas noteikts pieteikuma par valsts nodevas atmaksu iesniegšanai. Apstrīdētā norma paredz, ka valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksu iesniegts triju gadu laikā no valsts nodevas samaksas, neatkarīgi no tā brīža, kad rodas tiesiskais pamats valsts nodevas atmaksai, un neatkarīgi no tā, kuras instances tiesa nolemj tiesvedību lietā izbeigt uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai. Civillietu izskatīšanas vidējais ilgums no 2015. gada līdz 2019. gadam pirmajā instancē bijis 8,1-10 mēneši, bet apelācijas instancē 3,8-4,4 mēneši (Lietu izskatīšanas ilgums pa instancēm. Pieejams: https://dati.ta.gov.lv). Savukārt lietu izskatīšanas vidējais ilgums Senāta Civillietu departamentā tajā pašā laikā bijis 7,3-15 mēneši (Publiskie pārskati par Augstākās tiesas darbu 2015.-2019. gadā. Pieejami: www.at.gov.lv). Tātad vidējais tiesvedības ilgums civillietā Grozījumu pieņemšanas laikā un pēc to spēkā stāšanās nepārsniedz trīs gadus. Tomēr nav izslēgta un ir jāņem vērā iespēja, ka civillieta tiek izskatīta ilgākā laika periodā. Arī Augstākā tiesa norādījusi, ka par netipisku nevar uzskatīt gadījumu, kad nolēmums par tiesvedības izbeigšanu pieņemts vēlāk nekā triju gadu laikā no valsts nodevas iemaksas valsts budžetā. Tiesu vai tiesnesi lietas izskatīšanā civilprocesā neierobežo noteikts termiņš. Tiesnešu neatkarības princips ļauj tiesnešiem patstāvīgi plānot lietu izskatīšanas laiku, ievērojot lietu sarežģītību un kopējo izskatīšanas ilgumu tiesā. Tādējādi, lai arī šobrīd vidējais tiesvedības ilgums civillietā nepārsniedz trīs gadus, nav pamata pieņēmumam, ka atsevišķa tiesvedība civillietā iekļausies noteiktajā termiņā vai noslēgsies triju gadu laikā no valsts nodevas samaksas un tiesvedības uzsākšanas pirmās instances vai apelācijas instances tiesā. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējus kā prasītājus civillietā ar prasītājiem tādās civillietās, kurās tiesvedība pirms apstrīdētajā normā noteiktā termiņa beigām izbeigta uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, vieno gan lietas dalībnieka statuss, gan tiesvedības izbeigšanas tiesiskais pamats. Līdz ar to šīs personu grupas ir savstarpēji salīdzināmas. Savukārt tas apstāklis, kas šīs personu grupas nostāda būtiski atšķirīgās situācijās, ir tiesvedības ilgums. Prasītājiem, kuru lietās tiesvedības ilgums nav pārsniedzis trīs gadus, ir iespēja iesniegt pieteikumu par valsts nodevas atmaksu. Savukārt tiem prasītājiem, kuru lietās tiesvedības ilgums no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ ir pārsniedzis trīs gadus, apstrīdētajā normā noteiktais termiņš izbeidzas jau pirms tam, kad viņiem varētu rasties iespēja izmantot tiesības iesniegt pieteikumu par valsts nodevas atmaksu. Tātad prasītāji civillietās, kurās tiesvedība izbeigta tādēļ, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, pirms triju gadu termiņa beigām, un prasītāji civillietās, kurās tiesvedība izbeigta uz tā paša pamata, bet pēc triju gadu termiņa beigām, atrodas atšķirīgos apstākļos.