12. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Satversmes 68. panta nosacījumiem līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešā daļa noteic, ka direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Attiecīgi likumdevējam, pieņemot tādas tiesību normas, ar kurām nacionālajā tiesību sistēmā tiek ieviestas Eiropas Savienības direktīvu prasības, ir jāievēro vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienības tiesību principi (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 16. punktu). Satversmes tiesa ir secinājusi, ka nodokļa maksāšanas pienākums personai vienmēr nozīmē Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 5. punktu). Savukārt, vērtējot to, vai ar lietā apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums atbilst Satversmei, Satversmes tiesa noskaidro arī to, vai likumdevējs, to pieņemot, ir ievērojis Eiropas Savienības tiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 11.2., 13.2. un 18.-20.3. punktu). Apstrīdētā norma paredz, ka par pakalpojumu sniegšanu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē uzskata arī lietu nomu. Šajā tiesību normā lietotais jēdziens "lietu noma" aptver nekustamā īpašuma iznomāšanu. Proti, arī nekustamā īpašuma iznomāšana ir pakalpojums, kas apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad zeme tiek iznomāta, pastāvot piespiedu nomas attiecībām (sal. sk. Augstākās tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-14/2020 10. punktu). Pievienotās vērtības nodokļa likums līdz ar apstrīdēto normu tika pieņemts, ieviešot citstarp Direktīvas 2006/112/EK prasības. Līdz ar to Satversmes tiesai, sākot izskatīt lietu Nr. 2020-24-01 pēc būtības, nepieciešams vērtēt arī to, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis Direktīvas 2006/112/EK prasības. Proti, vai atbilstoši minētajam Eiropas Savienības tiesību aktam likumdevējs bija tiesīgs pieņemt tādu regulējumu, atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumos ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.