14. Article

Tādējādi izskatāmajā lietā, interpretējot Direktīvu 2006/112/EK, varētu tikt izdarīti atšķirīgi secinājumi: 1) likumdevējs, īstenojot savu rīcības brīvību noteikt, par kuriem iznomāšanas vai izīrēšanas darījumiem pievienotās vērtības nodoklis tomēr ir jāmaksā, bija tiesīgs pieņemt tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumos ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli; 2) ievērojot to, ka nomas attiecībām starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku ir piespiedu raksturs, kā arī to, ka šādas tiesiskās attiecības rodas uz likuma pamata un zemes iznomāšana pēc būtības ir izteikti pasīva darbība, zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumos ir atbrīvojama no pievienotās vērtības nodokļa; 3) atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa neitralitātes principam likumdevējs nebija tiesīgs zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, ja visos citos gadījumos zemes iznomāšana tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Kaut arī Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt interpretējusi Direktīvas 2006/112/EK 135. pantu, tostarp saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, līdz šim šā panta interpretācija nav sniegta attiecībā uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos. Turklāt, kā izriet no šajā lēmumā iepriekš aplūkotās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, Direktīvas 2006/112/EK 135. panta interpretācijas un piemērošanas pareizība izskatāmajā tiesiskajā un faktiskajā jautājumā nav tik acīmredzama, ka neatstātu vietu nekādām saprātīgām šaubām par to, vai likumdevējs bija tiesīgs pieņemt tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumos ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka lietā Nr. 2020-24-01 pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ pieņemams lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, kā arī Satversmes tiesas 2017. gada 28. februāra lēmumu "Par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai", Satversmes tiesa nolēma: