156. Article — noteic brīvprātīgi atzītas paternitātes

apstrīdēšanas kārtību. Atbilstoši Civillikuma 154., 157. un 158. pantam gadījumā, kad paternitāti nevar atzīt, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, un paternitāte nav atzīta brīvprātīgi (vai pastāv Civillikuma 155. pantā paredzētie šķēršļi brīvprātīgi atzītas paternitātes ierakstīšanai dzimšanas reģistrā), bērna paternitāti nosaka tiesa. Saskaņā ar Civillikuma 159. pantu ar tiesas spriedumu noteiktu paternitāti nevar apstrīdēt. Tādējādi Civillikuma tiesiskais regulējums izsmeļoši noteic, kura persona noteiktā situācijā ir atzīstama par bērna tēvu. Proti, saskaņā ar minētajām Civillikuma normām par bērna tēvu, kuram ir tiesības saņemt apstrīdētajā normā paredzēto atvaļinājumu, ir uzskatāms vīrietis, kas: 1) atzīstams par bērna tēvu, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu; 2) brīvprātīgi atzinis paternitāti; 3) atzīts par bērna tēvu ar tiesas spriedumu. Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma