3. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka iekšlietu ministram S.Ģirģenam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds: "Covid-19 pandēmija rada izaicinājumus gan ES, gan Latvijas nacionālajai drošībai, it sevišķi valsts iekšējai drošībai. Neapšaubot nepieciešamību maksimāli samazināt tālāku infekcijas izplatību, piekrītot papildus epidemioloģiskās drošības instrumentam, kas mērķtiecīgi vērsts uz riska objektu - saimniecības preču veikalu darbības ierobežošanu tieši brīvdienās, tomēr rosinu pārskatīt un veikt atsevišķus grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", izslēdzot no saraksta skaistumkopšanas un ēdināšanas nozares komersantus sekojošu apsvērumu dēļ: eksperti ir norādījuši, ka ierobežojumiem jābūt mērķtiecīgiem, efektīviem, zinātniski pamatotiem, loģiskiem un balstītiem uz datiem par infekcijas cēloņiem. Nebūtu lietderīgi apturēt ekonomisko aktivitāti veselām tautsaimniecības nozarēm, it sevišķi pašnodarbinātām personām, kurām darbs ir vienīgais iztikas avots, iespēja uzturēt ģimenes locekļus, apmaksāt rēķinus, tai pat laikā kuri saskaņā ar SPKC datiem nav galvenie infekcijas izplatības avoti. Ierobežojumi, kas nav mērķēti, cēloniski noved ekonomiski aktīvos cilvēkus ēnu sektorā un, tieši pretēji, veicina nekontrolētu infekcijas izplatīšanos. Novērojumi rāda, ka vairums iedzīvotāju, palikuši bez iztikas līdzekļiem, nevar izpildīt uzņemtās saistības (līzinga, kredīta, komunālo pakalpojumu, sakaru, nomas, īres maksas maksājumus), sabiedrībā aug neapmierinātība, pakalpojumi tiek sniegti ēnu ekonomikas sektorā, neveicot grāmatvedības uzskaiti, nemaksājot nodokļus, pat neveicot likumā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības (klientu uzskaite). Vērojamas tādas blaknes kā vardarbība ģimenē, mantiskie noziegumi, pašnāvību un psihoemocionālās veselības riski. Ekonomiski aktīvo cilvēku aiziešana pagrīdē vēl vairāk apgrūtinās epidemioloģiskās izmeklēšanas iespējas. Saskaņā ar SPKC sniegto informāciju pašreiz galvenās Covid-19 infekcijas inficēšanās vietas ir mājsaimniecības, darba vietas un izglītības iestādes. Līdz ar to, balstoties uz SPKC sniegto informāciju, uzskatu, ka nav pamata noteikt attiecīgo komercdarbības veidu aizliegumu un ierobežojumu, it īpaši, ņemot vērā to, ka gan skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, iepriekšēja pieraksta, distancēšanās, pieļaujamo personu skaita pakalpojuma sniegšanas vietā, telpu vēdināšanas nodrošināšana), gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, galdu izkārtojumu attāluma, apmeklētāju skaita pie viena galdiņa, galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšanas katram apmeklētājam, dezinficēšanas veikšanas nodrošināšana) ir pienākums ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, un rīkojums ir attiecīgi precizējams. Vienlaikus norādu, ka valdība saņēmusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 2020.gada 5.novembra vēstuli Nr.2-9e/255, kurā ir izteikts lūgums paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus un aizliegumus uzņēmējiem. Savukārt, ja šādi aizliegumi un ierobežojumi tiek noteikti, tad tas ir pienācīgā apjomā kompensējams ar valsts atbalsta mehānismu. LDDK norāda, ka noteikto ierobežojumu un aizliegumu dēļ ir būtiski ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās, rada bezdarbu. Pastāv riski, ka atbalsta mehānismi var nebūt visaptveroši un var nesasniegt visas personas, kuras tiešā veidā skar ārkārtas situācija kontekstā ar valdības pieņemtajiem komercdarbības ierobežojumiem.".