11. Article

Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte Attiecībā uz kūdras izmantošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti, jāatzīmē, ka kopumā kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās līdz šim rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt 36. attēlu), kas ir ļoti nenozīmīgs daudzums, salīdzinot ar biomasas sadedzināšanas rezultātā radītajām emisijām. Atbilstoši šī brīža emisiju prognozēm arī nākotnē netiek prognozēts, ka būtiski pieaugs kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās. 36. att. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana sadedzināšanas iekārtās, % no kopējām valsts emisijām Lai izvairītos no negatīvās ietekmes un gaisu piesārņojošo vielu emisijām, ko varētu radīt kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir paredzēti papildu pasākumi emisiju samazināšanai gan enerģētikas, gan mājsaimniecību sektoros, lai nākotnē izvairītos no kūdras sadedzināšanas rezultātā radītās negatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti. Piemēram, esošo mājsaimniecību radītā piesārņojuma samazināšanai paredzēts veicināt pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes, kā arī veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu, kas rada augstas emisijas. Pašvaldību līmenī teritorijās ar gaisa kvalitātes problēmām būtu jāizstrādā saistošie noteikumi par siltumapgādes veida izvēli un attiecīgi jāierobežo vai jānosaka papildus prasības attiecībā uz tādu iekārtu un kurināmo izmantošanu, kas esošo situāciju vēl vairāk pasliktinātu.