2. Article

Purvu raksturojums 2.1 Purvu izplatība pasaulē7 Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un kopumā sedz 4 milj. km2 jeb 3 % no pasaules zemes teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu puslodē un Indonēzijā. Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai 6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības (2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā vietā. 1. att. Kūdras purvu platību sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, % Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda, Indonēzija un Latvija. 1. tabula Valstu rangs pēc purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, % 1. Somija 89 000 338 145 26 2. Igaunija 9 000 45 339 20 3. Zviedrija 66 000 447 435 15 4. Baltkrievija 24 000 207 600 12 5. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11 6. Indonēzija 207 000 1 905 000 11 7. Latvija 6 782 64 589 10 8. Krievija 1 390 000 17 100 000 8 9. Norvēģija 28 000 385 178 7 10. Lielbritānija 17 500 243 610 7 11. ASV 625 000 9 834 000 6 12. Lietuva 3 500 65 300 5 13. Vācija 14 000 357 376 4 14. Polija 12 000 312 679 4 15. Ukraina 10 000 603 628 2 Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas - 89 000 km2. Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km2, no kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 % kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat in Finland, 2016). Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000 km2 (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016). Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē - 1 390 000 km2 (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā. Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un dārzkopībā (Peat in Russia, 2016). 2. tabula Valstu rangs pēc kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, % 1. Krievija 1 390 000 17 100 000 8 2. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11 3. ASV 625 000 9 834 000 6 4. Indonēzija 207 000 1 905 000 11 5. Somija 89 000 338 145 26 6. Zviedrija 66 000 447 435 15 7. Norvēģija 28 000 385 178 7 8. Baltkrievija 24 000 207 600 12 9. Lielbritānija 17 500 243 610 7 10. Vācija 14 000 357 376 4 11. Polija 12 000 312 679 4 12. Ukraina 10 000 603 628 2 13. Igaunija 9 000 45 339 20 14. Latvija 6 782 64 589 10 15. Lietuva 3 500 65 300 5 Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā - tās purvu kopējā platība ir 1 100 000 km2. Tomēr Kanāda ir galvenais kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika, u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais kūdras substrāts (Peat and peatlands). Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV - 625 000 km2, no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos - Minesotā, Mičiganā un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz Luiziānas štatam. 2.2 Purvi Latvijā Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas, attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas, savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā ūdens daudzums uz sauszemes pieaug. Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas. Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 % ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000 ha) un 50 % ir citi dabīgie purvāji (318 129 ha) (2. att.). Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie purvi un 9 % pārejas purvi. Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos, galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām ūdens daļēji aiztek. Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi. Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu augi - grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi. Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru. 2. att. Purvu izmantošana Latvijā No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra, tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas regulē klimatu un arī citos veidos8,9.