3. Article

Kūdras resursu raksturojums Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas 14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem. Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni 11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1 miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30 miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau sagatavotās platībās. Kūdras fondā10 ir iekļautas 5799 atradnes. No tām septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109 ar platību no 501 - 1000 ha. No kopējās platības 49,3 % aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % - augstā tipa, bet 9 % - pārejas. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to vidējais dziļums ir 2-5 m, maksimālais sasniedz 12 m. Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām (3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0 m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā "0,7-1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati.11 3. att. Latvijas kūdras resursi atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai12 LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018. gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha. 3.tabula Izvilkums no derīgo izrakteņu krājumu bilances par 2018. gadu 13 Derīgais izraktenis Mērvienība Krājumu kategorija Krājumi 2019.g. 1. janvārī Atradņu skaits Kūdra tūkst. t ar mitrumu 40% A 120046,68 87 tūkst. t ar mitrumu 40% N 25652,23 Vērtējot kūdras resursus Latvijas plānošanas reģionos, lielākais kūdras atradņu īpatsvars atrodas Latgales plānošanas reģionā - 31% no kopējā resursu apjoma. Vidzemes plānošanas reģionā atrodas 25 %, 17 % ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos koncentrēti attiecīgi 13 % un 14 % kūdras atradņu. Kūdras resursu procentuālais sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem parādīts 4. attēlā. Savukārt kūdras atradņu telpiskais novietojums parādīts 5. attēlā. 4. att. Latvijas kūdras resursu % sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem14 5. att. Latvijas kūdras resursu telpiskais izvietojums Latvijas plānošanas reģionos 3.1. Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. Saskaņā ar LVĢMC datiem, 2018. gadā bija 87 kūdras ieguves vietas (atradnes), kuru telpiskais izvietojums parādīts 6. attēlā. Aktuālā informācija par derīgo izrakteņu, tajā skaitā kūdras, licences laukumiem pieejama LVĢMC tīmekļvietnē www.lvgmc.lv, kur skatāma interaktīvā karte ar derīgo izrakteņu krājumu bilancēs ietverto atradņu punktveida datiem15. 6. att. Kūdras ieguves vietas Latvijā 2018. gadā Licenču laukumu sadalījums pēc zemes īpašuma tiesībām: 55 % no teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, atrodas valsts īpašumā, 16 % pašvaldību īpašumā, 15 % juridisko personu īpašumā, 5 % fizisko personu īpašumā, bet 9 % gadījumā licences laukums ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem (7. attēls). 7. att. Kūdras ieguves licenču % sadalījums atbilstoši īpašuma tiesību statusam16 *Dažādi - licences laukums ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem. Pēc zemes lietošanas veidiem17 licencētās platības tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes, 11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un 0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls). 8. att. Kūdras ieguves licenču laukumu % sadalījums atbilstoši zemes lietojuma veidiem18 Izvērtējot kūdras ieguves vietas (licenču laukumus) pēc zemes lietošanas veidiem, jāsecina, ka zemes platībās, uz kurām izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs, pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas, nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas ietekmē korektu pieņēmumu un secinājumu izdarīšanu saistībā ar SEG emisiju uzskaiti no kūdras nozares saimnieciskajā darbībā iesaistīto platību kopapjoma. Saskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas (procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā): Latgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības starp Latvijas plānošanas reģioniem - 4 325 ha. Latgales plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16 licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu un Viļānu; Vidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277 ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas; Rīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos, 39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku; Zemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709 ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un Viesītes; Kurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils. Trīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā daļa. 9.att. Licencētās kūdras ieguves platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri, ha19 10. att. Licencētās kūdras ieguves platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri20