6. Article

Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana31 6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens Sabiedrības veselība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa un kvalitātes. Bieži rodas konflikti starp vides aizsardzību, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Ilgtspējīga attīstība vienlaikus ir valsts vietējo resursu izmantošana un dabas ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruktūru un Latvijas dabas ainavas saglabāšanu un estētisko pievilcību. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Valsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus. "Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi principi32: • vides kvalitāte - nepieciešamais pamats ilgtspējīgai attīstībai; • ekonomika - līdzeklis, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību; • iedzīvotāju dzīves kvalitāte - ilgtspējīgas attīstības mērķis." Citi autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz četrām dimensijām - ekonomika, vide, sabiedrība un labklājība. Lai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību. Ekonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti. Vides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu. 27. att. Ilgtspējīgas attīstības galvenās dimensijas Latvija 2030 ir izvirzīti četri stratēģiskie principi - jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Šo izvirzīto principu sasaiste tiek paredzēta arī ar dabas resursu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. 6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". 2015. gadā Apvienoto nāciju organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija ir viena no "zaļākajām" un vismazāk urbanizētajām ES teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna. Pieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā. Atbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piemēram: - Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1.); - Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem (8.); - Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē (10.); - Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus (12.). Kūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem un to izmantošanu - lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un būvniecībā. Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Pēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi: Latgales plānošanas reģionā - 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā - 52 77 ha, strādā 15 uzņēmumi; Rīgas plānošanas reģionā - 5 103 ha, strādā 23 uzņēmumi, Zemgales plānošanas reģionā - 5 709 ha, 12 uzņēmumi, Kurzemes plānošanas reģionā - 5 252 ha, strādā 15 uzņēmumi. Tiek veikta ne tikai kūdras ieguve, bet arī substrāta ražošana. Resurss ir interesants investoriem un neprasa papildu izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu eksporta-importa bilanci. Intensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT - gan nacionālajos parkos un dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos. Kūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates, nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā. Latvija 2030 sadaļā "Atjaunojama un droša enerģija" noteikts mērķis "Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos." Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras ieguve. Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā - ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu. Tuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta pirms sešdesmit -septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei, nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs attīstīties vienmērīgi. Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu izdevumus to piesaistei. Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA "Laflora" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā - sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE REstore projekts "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kaigu kūdras purvā apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO2 ekv. gadā SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko CO2 piesaisti, SIA "Laflora" turpinās apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā. 2019.-2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process, lai 2023. gadā SIA "Laflora" izstrādātajā Kaigu kūdras purvā varētu izveidot vēja parku "zaļās" elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum. Vēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekv. gadā. Plānots, ka SIA "Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10-11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta - videi draudzīgas kūdras krāsas - ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā, tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja parku, lai nodrošinātu "zaļās" enerģijas izmantošanu plānotajā ražotnē. 6.3 Kūdras nozares sertificēšana Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced Peat)33, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas. Pēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi sertifikāti: 1) kvalitātes sertifikāts - par ieguves vietas kvalitāti (pārbauda vai ieguves vietā nav nezāles, kādā stāvoklī ir novadgrāvji un citus aspektus); 2) ieguves vietas izvēles sertifikāts - sertificē kūdras ieguves vietas, kuras pēc iespējas mazāk degradē vidi. Šis sertifikāts apliecina, ka izņēmums par prioritāti izvirza arī dabas vērtības, kas ir līdzās un ir ieinteresēts to saglabāšanā. Šobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta kā obligāta prasība. Starptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram, Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau 2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu, kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta 2017. gada nogalē34. Sertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.