8. Article

Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija). SEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt CO2 ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2 emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG emisijas un CO2 piesaiste, kas rodas mitrāju apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem) piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai. Oglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes joslas. Laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi 2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls). 33. att. SEG emisijas no mitrājiem43 SEG emisiju prognozes aprēķinātas, ņemot vērā LKA sniegto informāciju par kūdras ieguves prognozēm optimistiskā ekonomiskā scenārija gadījumā, kas paredz lauksaimniecībā un enerģētikā izmantojamās kūdras ieguves apjoma pieaugumu, nepalielinot kopējo ieguves platību. Ja kūdras ieguves apjoms saglabāsies esošajā līmenī, ražojot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamu kūdru, SEG emisijas no mitrājiem pieaugs tikai galvenokārt zemes izmantošanas maiņas rezultātā - atmežojot teritorijas kūdras ieguvei, atmežošanas radītās SEG emisijas pieskaitīs mitrāju apsaimniekošanas mitrāju apsaimniekošanas radītajām SEG emisijām. SEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % - no iegūtās kūdras apjoma (CO2 emisijas no lauksaimniecībā izmantotās kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves laukiem (CO2, CH4 un N2O emisijas no augsnes - organisko vielu sadalīšanās un denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos (platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % - no renaturalizētām teritorijām44. Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm. Mērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, CO2 emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO2 emisiju faktori (34. attēls). CO2 emisiju aprēķinu un mērījumu atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes - aramzemes un ilggadīgie zālāji. Pārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO2 ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā. 34. att. LIFE REstore izstrādātie CO2 emisiju faktori un KPSP vadlīnijās iekļautie emisiju faktori Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultāti arī parāda, ka, izvēloties rekultivācijas veidu, priekšroka dodama dzērveņu audzēšanai, apmežošanai ar priedi vai bērzu, kā arī krūmmelleņu audzēšanai, jo šiem rekultivācijas veidiem ir viszemākās SEG emisijas. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO2 emisijām no kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā (pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru), augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža stādaudzētavās stimulē CO2 piesaisti. Piemēram, 1 t kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža. Savukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t CO2. Kūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt CO2 ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO2 ekv. (2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35. attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana (sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido 0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās CO2 bez ZIZIMM sektora. 35. att. SEG emisijas no kūdras dedzināšanas Starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikts, ka kūdras SEG emisijas raksturlielumi ir salīdzināmi ar fosilā kurināmā rādītājiem, tādēļ kūdra nav biomasa - tās sadedzināšanā radītās CO2 emisijas ir iekļautas valstu kopējās emisijās līdzvērtīgi fosilo kurināmo sadedzināšanā radītajām CO2 emisijām. Kūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no cietā kurināmā, un piemērojamais CO2 emisijas faktors ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99 tCO2/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO2/TJ, dabasgāzei 55,59 tCO2/TJ)45. Ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus, pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu. Ja mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas būtu pretrunā ar šiem mērķiem. Šobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti vairāki atbrīvojumi: ‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 10. pantu; ‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu. Vienlaikus SIA "Fortum Latvia" kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" noteiktajam ierobežojumam cita starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Rezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota kūdra. Latvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.