18. Article

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pants nosaka: "Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome: 1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 4. punkts); 2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)." Pieteikuma iesniedzējs apstrīd vienīgi Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punktu un norāda, ka Rīgas domes atlaišanas likums pamatā ir balstīts uz apgalvojumu, ka Rīgas dome pieļāvusi normatīvo aktu pārkāpumus. Tomēr Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pantā ir norādīti divi alternatīvi Rīgas domes atlaišanas pamati, kas atbilst divos dažādos likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas punktos noteiktiem pašvaldības domes atlaišanas pamatiem, un katrs no tiem ir pietiekams pašvaldības domes atlaišanai. To, ka Rīgas domi plānots atlaist, pamatojoties uz diviem patstāvīgiem, savstarpēji nesaistītiem pamatiem, uzsvēra arī Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu komisijas sēdē, izskatot Likumprojektu pirms otrā lasījuma (sk. Budžeta un finanšu komisijas 2020. gada 12. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.). Tātad, pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei un tā zaudētu spēku, likuma tiesiskās sekas paliktu nemainīgas. Proti, ar šādu Satversmes tiesas spriedumu spēku nezaudētu Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 1. punkts, kuru Pieteikuma iesniedzējs nav apstrīdējis un kuru izvērtēt Satversmes tiesai nav pamata. Turklāt 2020. gada 29. augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 2020. gada 2. oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tādējādi kopš lietas ierosināšanas ir būtiski mainījušies tās faktiskie apstākļi. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos gadījumos, ja tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, proti, arī šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos. Šī norma citstarp vērsta uz Satversmes tiesas procesa ekonomijas nodrošināšanu. Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai tas, ka ir apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas likumā norādītajiem pamatiem un pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības ievēlēt jaunu Rīgas domi, nav uzskatāms par tādiem apstākļiem, kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums ir atbilstoši savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2. punktu). Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atzīst, ka pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības tiesiskumu. Satversmes tiesa secina, ka pašvaldības domes atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, pat ja lietā apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas pamatiem un jaunievēlētā dome jau uzsākusi darbu. Turklāt izskatāmā lieta ir pirmā, kuras ietvaros Satversmes tiesai ir jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības domi. Tādējādi Satversmes tiesai tiesvedība lietā ir jāturpina. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. un 101. pantam.