22. Article

Apstrīdētā norma pieņemta, atsaucoties uz likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punktu. Pašvaldības domi var atlaist, pamatojoties uz šo normu, ja tā, pirmkārt, nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus un, otrkārt, ja tās pieļautie tiesību normu pārkāpumi ir atkārtoti. Apstrīdētajā normā kā Rīgas domes atlaišanas pamats minēts tas, ka tā pieļāvusi nelikumīgu rīcību un nepildījusi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. No Likumprojekta izstrādes un pieņemšanas materiāliem, tostarp Likumprojekta anotācijas, izriet tas, ka Rīgas domei tika pārmesti ilgstoši, atkārtoti, pat sistemātiski pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Citstarp Rīgas domei tika pārmests tas, ka netiek ievēroti normatīvie akti un pildīts spriedums lietā Nr. 2012‑01-01, proti, Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim bija spēkā tādi līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas nebija noslēgti publiskā iepirkuma procedūrā, ka netiek izdoti normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi, kas regulētu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un ka līdz 2014. gada 31. decembrim nav izveidota atkritumu dalītās savākšanas sistēma vairākām atkritumu kategorijām. Uz šiem apstākļiem norādīts arī atbildes rakstā. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Rīgas dome spēja pildīt savu autonomo funkciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un visi pārkāpumi, pat ja tādi kādreiz būtu pieļauti, Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas laikā bijuši novērsti. Rīgas domes atlaišana bijusi politiski motivēta, un tā neko neesot mainījusi attiecībā uz Rīgas iedzīvotāju interesēm saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Arī Rīgas dome, atbildot uz Ministrijas vēstulēm, tāpat kā tās pārstāvji Budžeta un finanšu komisijas sēdēs, paudusi viedokli, ka autonomā funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - tiek pildīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem ir nepamatoti. Pieaicinātās personas izteikušas atšķirīgus viedokļus par to, vai bija pietiekams pamats pieņemt apstrīdēto normu. Piemēram, Tieslietu ministrija norāda, ka šajā lietā jāņem vērā Rīgas domes neaktīvā un normatīvajiem aktiem neatbilstošā rīcība, pildot pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu -, kā arī pieļauto tiesību normu pārkāpumu sistemātiskums (sk. lietas materiālu 1. sēj. 119.-123. lp.). Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsver, ka līdz 2019. gada 15. septembrim Rīgā spēkā esot bijuši atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un spriedumam lietā Nr. 2012‑01‑01. Ministrija esot atkārtoti Rīgas domei norādījusi uz pārkāpumiem, taču Rīgas dome esot ilgstoši vilcinājusies tos novērst (sk. lietas materiālu 1. sēj. 124.-134. lp). Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" izsaka viedokli, ka Rīgas dome nav pieļāvusi tik būtiskus pārkāpumus, kas pamatotu tās - demokrātiski ievēlētas institūcijas - atlaišanu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 116. lp. un 8. sēj. 19.-22. lp.). Tātad lietas dalībnieku, pieaicināto un citu personu viedokļi par to, vai apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā ir konstatēti tādi tiesību normu pārkāpumi, kas pamatotu Rīgas domes atlaišanu, ir atšķirīgi. Tāpat atšķiras arī viedokļi par to, vai apstrīdētā norma ir pieņemta atbilstošā procesuālajā kārtībā. Tādējādi izskatāmajā lietā, lai izvērtētu apstrīdētās normas satversmību, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai ir ievērota tiesību normās, tostarp likumā "Par pašvaldībām" un Saeimas kārtības rullī, noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība; 2) kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus pārkāpumus bija pieļāvusi; 3) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.