25. Article

Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka varas attiecības starp augstāku pārvaldes līmeni un zemāku pārvaldes līmeni raksturo subsidiaritātes princips. Atbilstoši šim principam augstāks pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja zemākais līmenis nespēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji - šis pats princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus. Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā liedz augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa kompetences īstenošanā, bet gan noteic šīs iejaukšanās apjomu un nepieciešamo intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 14.1. punktu). No tiesiskas valsts principa valstij izriet pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑32-05 14. punktu). Savukārt Hartas 8. panta trešā daļa noteic, ka administratīvā pārraudzība pār pašvaldībām realizējama tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts aizsargāt. Satversmes tiesa jau secināja, ka, izstrādājot un pieņemot apstrīdēto normu, tika vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie tiesību normu pārkāpumi un to būtiskums. Turklāt iepriekš uz šiem pārkāpumiem Rīgas domes uzmanību vairākkārt bija vērsušas atbildīgās institūcijas un aicinājušas tos novērst. Ministrija bija arī pieprasījusi paskaidrojumus no Rīgas domes, un Rīgas dome tos bija sniegusi (sk. šā sprieduma 23.3., 24.2. un 24.3. punktu). Ministrijas un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka Rīgas dome nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. Arī pēc tam, kad šī jaunā sistēma nesāka darboties un Ministru kabinetam bija jāizsludina ārkārtējā situācija, Rīgas domes rīcība nebija savlaicīga un pietiekama, lai izveidotu tiesību normām atbilstošu pastāvīgu risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt Ministru kabinets rīkojās savlaicīgi un 2019. gada 3. decembrī izlēma pagarināt ārkārtējo situāciju, jo daļa atkritumu radītāju vai valdītāju nebija noslēguši līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Arī atkritumu apsaimniekotāji apliecināja: ja Ministru kabinets nebūtu nolēmis ārkārtējo situāciju pagarināt, tiem nebūtu tiesiska pamata sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā (sk. SIA "Eco Baltia vide" sniegto informāciju lietas materiālu 1. sēj. 117.-118. lp.). Lai novērstu līdzīgu situāciju rašanos nākotnē, Saeima 2020. gada 30. janvārī pieņēma likumu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Šie grozījumi citstarp noteica: ja pašvaldība nav noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā līdz jauna līguma noslēgšanai var turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju. Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Rīgas domes attieksme un prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem Ministrijas rīcībā esošajiem pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību. Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga. Tādējādi konkrētajos apstākļos Rīgas domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101. pantam.