5. Article

Izglītība, atalgojums, speciālistu piesaiste Kā vienu no problēmām paliatīvās aprūpes attīstībai Latvijā, ārstniecības iestādes min speciālistu trūkumu un atalgojumu nozarē strādājošajiem. Ģimenes ārstu un daudzu citu medicīnas speciālistu apmācību programmās iekļautais kurss atsevišķos gadījumos ļauj gūt priekšstatu, taču ir nepietiekams pilnvērtīgas paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Speciālisti norāda, ka nepieciešams pārskatīt medicīnas studiju programmas, iekļaujot pēdējo kursu medicīnas studentiem gan akadēmiskās stundas paliatīvās aprūpes pamatprincipu apgūšanai, gan praktisko apmācību paliatīvās aprūpes nodaļās. Nepieciešams arī izstrādāt pēcdiploma izglītības kursus primārās un sekundārās veselības aprūpes speciālistiem. Paliatīvās aprūpes atpazīšanas pamata elementus ir nepieciešams iekļaut rezidentūras un resertifikācijas sertifikāta iegūšanai noteiktu specialitāšu ārstiem27. Arī sociālo pakalpojumu speciālistiem ir nepieciešams nodrošināt apmācības par paliatīvo aprūpi. Kā būtiska tiek atzīta arī māsu loma paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Šobrīd tiek īstenota māsas profesijas reforma, kuras rezultātā sākot ar 2022.gadu māsas (medicīnas māsa) profesija tiks pārveidota par vispārējās aprūpes māsas profesiju, vienlaikus atsakoties no specialitātēm un sertifikācijas māsu profesijā. Vispārējās aprūpes māsas viens no uzdevumiem specializētās aprūpes nodrošināšanā ir paliatīvās aprūpes veikšana, kas sevī ietver spēju: 1) veikt paliatīvi aprūpējamo visu vecumu posmu pacientu aprūpes vajadzību un vispārējā stāvokļa monitorēšanu un izvērtēšanu; 2) noteikt aprūpes diagnozes paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem; 3) nodrošināt un veikt uz pierādījumiem balstītu aprūpi paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem; 4) nodrošināt efektīvu sāpju menedžmentu paliatīvi aprūpējamajiem visu vecumu posmu pacientiem; 5) novērtēt paliatīvi aprūpējamo visu vecumu posmu pacientu aprūpes rezultātus; 6) sniegt emocionālo atbalstu pacientiem un viņu ģimenēm vai likumiskiem pārstāvjiem. Ņemot vērā psihoemocionālo noslodzi un izdegšanas risku darbā ar nedziedināmi slimiem pacientiem, nepieciešams izstrādāt motivējošu, uz attīstību vērstu atbalstu nozarē nodarbinātajiem speciālistiem, kā arī nodrošināt jaunu cilvēkresursu (māsas, ārsti, psihologs, sociālais darbinieks) piesaisti darbam paliatīvās aprūpes komandā. Piemēram, motivējot internistus, ģimenes (vispārējās prakses) ārstus, onkologus ķīmijterapeitus, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstus, geriatrus un pediatrus izvēlēties studēt vienu gadu rezidentūrā un iegūt paliatīvās aprūpes papildspecialitāiti, jo uz šajā specialitātē ieplānotajām rezidentūras vietām piesakās ļoti mazs pretendentu un tās regulāri netiek aizpildītas Nozares speciālistiem nepieciešams nodrošināt konkurētspējīgu, motivējošu atalgojumu un sociālās garantijas, paredzot apmaksātas papildus atvaļinājuma dienas, iespējas saņemt psihologa pakalpojumus, veselības apdrošināšanu, u.c. Paliatīvā aprūpe mājās ir saistīta ar izbraukumiem pie ģimenēm, līdz šim bērnu paliatīvās aprūpes komandas speciālisti veic arī šofera pienākumus, braucot mājas vizītēs ar savām privātajām automašīnām. Tāpēc būtu pilnveidojams un risināms autotransporta un šofera pakalpojuma nodrošinājums, lai darbinieki varētu kvalitatīvi pildīt savus profesionālos pienākumus. Papildu Veselības ministrija apzinās, ka nepieciešamās izmaiņas paliatīvās aprūpes pilnveidošanai prasīs lielus finanšu resursu un laiku - izmaiņas normatīvajos aktos, personāla apmācību, pakalpojuma infrastruktūras izveidi u.c., tāpēc sarunās ar nozares speciālistiem ir panākta vienošanās - jomu sakārtot pakāpeniski. Sākotnēji plānots pilnveidot pieejamos pakalpojumus pacientiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu, tad attīstīt onkoloģisko pacientu paliatīvo aprūpi, primāri nodrošinot hospisa pakalpojumu, un pēc tam neonkoloģisko pacientu paliatīvo aprūpi.