10. Article
Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes
Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Valentija
Liholaja - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes
106. panta pirmajam teikumam.
Pretēji Saeimas norādītajam, apstrīdētajā normā tomēr esot
iekļauts absolūtais aizliegums, jo tas nepieļaujot izņēmumus un
esot noteikts uz mūžu. Turklāt tas aptverot absolūti lielāko daļu
cilvēku, kuri var kļūt par šā aizlieguma adresātiem, - no 336
noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri paredzēti Krimināllikuma
sevišķajā daļā, tikai septiņi esot tādi, kas varētu būt izdarīti
aiz neuzmanības.
Likumdevēja izraudzītais līdzeklis esot piemērots leģitīma
mērķa - sabiedrības labklājība - sasniegšanai, jo veicinot
publiski privātas kapitālsabiedrības efektīvu pārvaldību,
racionālu un ekonomiski pamatotu līdzekļu izmantošanu un labas
korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu. Tomēr, vērtējot
šāda ierobežojuma nepieciešamību, esot jāņem vērā tas, ka
Krimināllikuma sevišķajā daļā ietverti nodarījumi, kas apdraud
dažādas ar Krimināllikumu aizsargātas intereses, un šo noziedzīgo
nodarījumu kaitīguma pakāpe arī ir dažāda. Tādējādi viens no
līdzekļiem, ar kuriem leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt
līdzvērtīgā kvalitātē, varētu būt absolūtā aizlieguma saglabāšana
neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tikai attiecībā
uz personām, kuras iepriekš sodītas par tādiem likumā norādītiem
tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem (iespējams, noziegumiem), kas
vērsti pret tautsaimniecības interesēm, saistīti ar dienesta
ļaunprātību un korupciju, apdraudējuši juridisko personu
mantiskās un citas intereses, rada risku attiecībā uz sabiedrības
labklājības aizsardzību ilgtermiņā. Jautājums par citu iepriekš
par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem sodītu personu iespēju
kandidēt uz valdes locekļa amatu būtu izlemjams nominācijas
komisijā pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, iespējams,
nosakot konkrētu laiku, kādam jābūt pagājušam kopš sodāmības
dzēšanas vai noņemšanas. Tas ļautu apstrīdētajā normā ietverto
aizliegumu piemērot nevis mehāniski un formāli, bet objektīvas
nepieciešamības dēļ un ievērojot sabiedrības intereses.
Ņemot vērā to, ka apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī
nodarījums, par kuru Pieteikuma iesniedzējs iepriekš bija saukts
pie kriminālatbildības, vairs nebija atzīstams par noziedzīgu,
būtu jāapsver tas, vai apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums
ir attiecināms uz personām, kuras tika sodītas par tādiem tīšiem
noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir dekriminalizēti.
asjoint-stocklegislationsaeima