17. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu). Satversmes 116. pants noteic, ka Satversmes 106. pantā paredzētās tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību". Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdēto normu galvenais mērķis ir veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, nodrošinot racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, tāpēc viens no apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Otrs šā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām, likumdevēja pienākums ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kas ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valstij un demokrātiskai valsts iekārtai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 109.-111. lp.). Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Tādējādi viens no valsts uzdevumiem ir veicināt Latvijas sabiedrības labklājību. Šā uzdevuma īstenošanai Latvijā ir izveidota demokrātiska valsts iekārta. Cilvēka tiesību un brīvību efektīva īstenošana vislabāk ir iespējama demokrātijas apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 15.1. punktu). Ikviena sabiedrības locekļa labklājības interesēs ir nodrošināt, ka valsts atbilstoši labas pārvaldības principam uzlabo pārvaldes kārtību un organizē to pēc iespējas efektīvāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 19. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2009-77-01 31. punktu). Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 2. pantā noteikts, ka šā likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomiski pamatotu publiskas personas kapitālsabiedrību resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Ņemot vērā kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu plašās pilnvaras un patstāvību, kā arī tādēļ, lai tiktu sasniegts likumdevēja noteiktais mērķis, tiek izvirzītas paaugstinātas prasības attiecībā uz piemērotāko kandidātu atlasi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ir ietverti starptautiski saskaņoti standarti, kas nosaka to, kā valstu valdībām nodrošināt, lai valsts uzņēmumi strādā efektīvi, pārskatāmi un atbildīgi (sk. 2015. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīniju par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību 2. nodaļu). Lai gan šīs vadlīnijas nav vispārsaistošas, tomēr tās atzīstamas par avotu ar rekomendējošu un vienlaikus arī ar autoritatīvu raksturu, kur citstarp ietverti vairāki labas korporatīvās pārvaldības principi, tostarp tādi, kas noteic, ka kandidatūras jāizvirza, pamatojoties uz attiecīgo personu kvalifikāciju, un visām amatpersonām jānosaka vienādi juridiskie pienākumi. Visas pārvaldes institūciju locekļu kandidatūras jāizvirza pārskatāmā procesā, kas ietver caurskatāmu un strukturētu kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu amatā iecelšanas procedūru. Turklāt ir skaidri jānorāda, ka attiecīgo amatpersonu pienākums ir rīkoties uzņēmuma kopējās interesēs. Arī 2013. gada 3. jūlijā Saeimai iesniegtā likumprojekta "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" Nr. 731/Lp 11 (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekts) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) uzsvērta labas korporatīvās pārvaldības principu nozīme, kā arī norādīts, ka kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases procedūrai jābūt balstītai uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītību, zināšanām par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u. c.), bet kandidātu politiskā piederība nav vērā ņemams faktors (sk. minētā likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta otrajai daļai un 37. panta otrajai daļai valdes un padomes locekļa nominēšanas procesā tiek ievēroti korporatīvās pārvaldības labās prakses principi, nodrošināta atklāta, godīga un profesionāla valdes un padomes locekļu atlase, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi. Tas saskan arī ar valdes un padomes locekļiem izvirzītajām atbildības prasībām. Proti, saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 51. pantu šīm personām savi pienākumi ir jāpilda kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, kā arī jārīkojas labā ticībā. Visus valdes un padomes locekļu pienākumus un uzdevumus izsmeļoši uzskaitīt nav iespējams, taču viņiem ir jādara viss nepieciešamais un likumīgi iespējamais, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka principu. Krietna un rūpīga saimnieka princips ietver virkni objektīvu pienākumu, citstarp pienākumu ievērot likumus, sabiedrības statūtus un dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumus, pienākumu būt lojālam sabiedrībai un izvairīties no lēmumu pieņemšanas interešu konflikta situācijā, kā arī pienākumu uz izsvērtas informācijas pamata pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Valdes loceklim ir pienākums pastāvīgi kontrolēt un pārzināt komercsabiedrības finansiālo stāvokli (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 14.4. punktu). Uz šīm amatpersonām ir attiecināms arī Publiskas personas finanšu līdzekļu izšķērdēšanas likumā noteiktais pienākums ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties likumīgi un lietderīgi. Tātad kapitālsabiedrībā valdes un padomes locekļu kandidāti tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Konkrētu kritēriju un valdes vai padomes locekļu kandidātu atlases procedūras noteikšana veicina šā procesa caurskatāmību un atklātību, kuru nepieciešamība ir pamatojama citstarp ar valdes un padomes locekļiem izvirzītajām augstajām prasībām un uzticēto atbildību. Sabiedrības labklājības aizsardzības interesēs ir tas, ka kapitālsabiedrības valde un padome pārvalda kapitālsabiedrību efektīvi, nodrošinot resursu racionālu un ekonomiski pamatotu izmantošanu. Tāpēc sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm atbilst arī ierobežojums, kas liedz personai, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tikt izvirzītai par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa kandidātu. Ņemot vērā to, ka ir konstatējams vismaz viens apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, Satversmes tiesa nevērtēs, vai šim pamattiesību ierobežojumam ir arī tāds leģitīms mērķis kā demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.