19. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu). Saeima uzskata, ka pastāv pamatotas šaubas par to, vai persona, kas reiz jau ir pārkāpusi tiesību normas, turpmāk tās ievēros, proti, vai šāda persona spēs efektīvi pārvaldīt kapitālsabiedrību un turklāt pieņemt lēmumus, pirms tam apsverot to lietderību. Tāpēc apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot atzīstams par piemērotu leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 113. lp.). Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav piemērots šā leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo var būt arī tādas situācijas, kad konkrētais speciālists kapitālsabiedrības valdē ir nepieciešams tieši viņa zināšanu un kvalifikācijas dēļ (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 8. lp.). Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtajā daļā un 37. panta ceturtajā daļā ir noteikts, kādas personas nedrīkst izvirzīt par valdes vai padomes locekļa kandidātu. Viens no kritērijiem ir ietverts apstrīdētajās normās. Tas, ka persona, kura bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nevar tikt izvirzīta par valdes vai padomes locekļa kandidātu, ir noteikts ar likumu; līdz ar to tas nav jautājums, ko izvērtē nominācijas komisija. Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums nodrošina to, ka par valdes vai padomes locekli kapitālsabiedrībā netiks izvirzīta persona, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tādējādi citstarp tiek mazinātas sabiedrībā iespējamās šaubas, ka valdes un padomes locekļi resursus varētu izmantot neefektīvi vai ekonomiski nepamatoti. Apstrīdētās normas veicina arī to, lai valdes un padomes locekļu nominēšanas process atbilstu korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu un godīgu kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu atlasi. Līdz ar to likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.