22. Article

Ar Grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā apstrīdētās normas tika izteiktas patlaban spēkā esošajā redakcijā. Savukārt līdzīga satura normas, kas ietvēra uz kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa kandidātiem attiecināmu absolūto aizliegumu, bija iekļautas jau Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta otrās daļas 2. punkta un 37. panta otrās daļas 2. punkta sākotnējā redakcijā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Minētais likums aizstāja 2002. gada 26. septembra likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, tostarp efektīvu kapitālsabiedrību pārraudzību, nepolitizētu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu amatā iecelšanas procedūru, tādējādi nosakot jaunu kārtību, kādā tiek izvirzīti valdes locekļu kandidāti, kā arī minimālās kandidātiem izvirzāmās prasības (sk. Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un Saeimas komisijas 2013. gada 10. septembra sēdes audioierakstu). Likumprojekta izstrādē tika ņemtas vērā politikas plānošanas dokumentos "Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija" un "Publisko personu komercdarbības koncepcija" minētās vadlīnijas, kurās arī bija ietverts tāds princips, ka iepriekš par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītas personas neatkarīgi no nodarījuma rakstura un sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nevar strādāt publiskas kapitālsabiedrības valdē (sk. politikas plānošanas dokumentus "Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija", pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/, un "Publisko personu komercdarbības koncepcija", pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/). Likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja tādu ierobežojumu, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības gadījumā kandidātu datubāzē neiekļauj personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) (sk. Kapitālsabiedrības pārvaldības likumprojekta 40. panta trešo daļu). Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībām bija paredzēti arī valdes un padomes locekļu kandidātu izvērtēšanas pamatprincipi, tomēr tādas vai līdzīgas tiesību normas, kurās būtu ietverts pēc satura apstrīdētajās normās ietvertajam aizliegumam līdzīgs absolūtais aizliegums, sākotnēji likumprojektā nebija iekļautas. Taču attiecībā uz publiski privātām kapitālsabiedrībām likumprojekta sākotnējā redakcija noteica, ka par padomes locekļiem nevar būt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kā arī personas, kurām, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību un citu profesionālo darbību (sk. Kapitālsabiedrības pārvaldības likumprojekta 130. panta ceturto daļu). Savukārt attiecībā uz publiski privātu kapitālsabiedrību valdes locekļiem šāda prasība netika paredzēta. No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu redakcijas ir apspriestas Saeimas komisijas sēdēs, kā arī Saeimas komisijas izveidotajā darba grupā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 145.-150. lp. un 2. sēj. 1.-76. lp.). Pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iesniedza divus priekšlikumus, kuri citstarp paredzēja, ka par valdes un padomes locekļu kandidātiem nevar būt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), šo aizliegumu attiecinot gan uz atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām, gan publiski privātām kapitālsabiedrībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 20.-22. lp.). Pret šiem priekšlikumiem iebilda Zemkopības ministrijas pārstāvji, norādot, ka ierobežojums, kas liedz ieņemt konkrēto amatu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir nesamērīgs un nav piemērots likuma mērķa sasniegšanai. Proti, iespējams, ka persona ir labojusies, un tādā gadījumā krimināltiesiskās sekas nevar personu vajāt visu atlikušo mūžu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 26.-30. lp.). Pēc tam minētie ekonomikas ministra priekšlikumi tika izskatīti arī darba grupas sēdē. Tajā tika norādīts, ka priekšlikumā ietvertais pamatkritērijs ir šāds: attiecīgās personas nav izvirzāmas un nav vērtējamas kā potenciālie amata kandidāti, jo ir zaudējušas savu reputāciju kā tādu. Tomēr tas neesot tikai reputācijas jautājums, ko jau atsevišķi vērtējot nominācijas komisija (sk. arī Saeimas komisijas darba grupas 2014. gada 16. aprīļa un Saeimas komisijas 2014. gada 7. maija sēžu audioierakstu lietas materiālu 2. sēj.). Likumdevējs nepieciešamību apstrīdētajās normās ietvert absolūto aizliegumu pēc būtības ir pamatojis ar to, ka personas, kas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas ir zaudējušas savu reputāciju un tādēļ nevar īstenot kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību. Līdz ar to likumdevējs ir pamatojis apstrīdētajās normās ietvertā absolūtā aizlieguma nepieciešamību.