5. Article

Visbeidzot, nepiekrītu Sprieduma 22. punktā norādītajam: "Ja Saeima ar citiem likumiem jau faktiski un ilgtermiņā iepriekš "sadala" budžeta izdevumus, tad vispār zūd vajadzība pēc vienota valsts budžeta likuma. Šādā veidā sadrumstalots valsts budžets kļūst nepārskatāms un tā vadīšana - apgrūtināta. Taču Satversmes 66. panta pirmais teikums prasa, lai Ministru kabinets ik gadus sastādītu vienotu un pārskatāmu valsts budžeta likumu un Saeima ik gadus par to lemtu." Likuma par budžeta un finanšu vadību 20.-22. pants noteic kārtību, kādā izstrādājams un izskatāms valsts budžeta likuma projekts un budžeta likumprojektu pakete, kā arī pieņemams gadskārtējā valsts budžeta likums. Likuma par budžeta un finanšu vadību I sadaļā "Likumā lietotie termini" skaidrots, kas ir budžeta likumprojektu pakete. Proti, likumprojektu pakete sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu. Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pants noteic, ka budžeta likumprojektu pakete sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma un ar tā izpildi saistītu likumu projektiem, to grozījumiem vai papildinājumiem, kas nodrošina ne tikai valsts budžeta izpildi, bet arī valsts finansiālo stabilitāti vidējā termiņā. Tādējādi nav saprotama iepriekš minētā Tiesas atziņa, ka zināmus budžeta izdevumus nevar papildus budžeta likumam paredzēt citos likumos. Izstrādājot gadskārtējo valsts budžetu, ir jāapzina visi ar to saistītie normatīvie akti un jālemj par grozījumiem tajos vai par jaunu tiesību aktu pieņemšanu. Tas tiek darīts, izstrādājot budžeta likumprojektu paketi. Tātad budžeta pieņemšanas process neizbēgami ir saistīts ar vairākām izmaiņām normatīvajos aktos vai jaunu normu radīšanu. Taču tas neizslēdz Ministru kabineta pienākumu iesniegt vienotu un pārskatāmu gadskārtējā valsts budžeta likumu, kurā apkopots un atspoguļots citos normatīvajos aktos noteiktais. Satversmes tiesas tiesnesis A. Kučs Rīgā 2020. gada 12. novembrī