9. Article

Strukturēts dialogs Nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem 1. Ieguldītājs, kas ir puse Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā, var prasīt, lai minētajā procesā iesaistītā Līgumslēdzēja puse sāk izlīguma procedūru saskaņā ar šo pantu, ar nosacījumu, ka: a) Nepabeigtais šķīrējtiesas process ir apturēts pēc pieprasījuma, ko šajā nolūkā iesniedzis ieguldītājs, un b) ja Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā nolēmums jau ir pieņemts, bet vēl nav galīgi izpildīts vai piespiedu kārtā izpildīts - ieguldītājs apņemas nesākt procesu par tā atzīšanu, izpildi, piespiedu izpildi vai samaksu kādā dalībvalstī vai trešā valstī vai, ja šāds process jau ir uzsākts, pieprasīt tā apturēšanu. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse divu mēnešu laikā rakstiski atbild saskaņā ar 2.-4. punktu. Līgumslēdzēja puse var arī prasīt, lai Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā iesaistīts ieguldītājs sāk izlīguma procedūru saskaņā ar šo pantu. Ieguldītājs divu mēnešu laikā var sniegt rakstisku piekrišanu, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Attiecīgās Līgumslēdzējas puses atbildē vai ieguldītāja piekrišanā attiecīgā gadījumā ir jānorāda, ka tādējādi ir sākta izlīguma procedūra. 2. Izlīguma procedūru var sākt tikai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 2. vai 3. pantu ir izbeigts Divpusējais ieguldījumu līgums, uz kura pamata bija uzsākts Nepabeigtais šķīrējtiesas process, iesniedzot pieprasījumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. 3. Izlīguma procedūru sāk, ja EST vai valsts tiesa spriedumā, kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts pasākums, ko apstrīd 1. punktā minētajā procesā, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem. 4. Izlīguma procedūru nesāk, ja EST vai valsts tiesa spriedumā, kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts pasākums, ko apstrīd 1. punktā minētajā procesā, nav pretrunā Savienības tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir kļuvis galīgs un kurā ir konstatēts, ka pasākums nav pretrunā Savienības tiesību aktiem. 5. Ja tiesvedība, kuras mērķis ir 3. vai 4. punktā minētais spriedums, nav pabeigta, attiecīgā Līgumslēdzēja puse savā atbildē saskaņā ar 1. punktu par to informē ieguldītāju. Izlīguma procedūras sākšanu aptur līdz brīdim, kad tiesvedībā ir pieņemts spriedums, kas ir kļuvis galīgs. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse informē ieguldītāju divu nedēļu laikā pēc šāda sprieduma. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas vēl nav kļuvis galīgs. 6. Izlīguma procedūru var sākt, ja var konstatēt Savienības tiesību aktu iespējamu pārkāpumu, ko radījis valsts pasākums, kas apstrīdēts 1. punktā minētā procesā, un ja nav piemērojams ne 3. punkts, ne 4. punkts. 7. Izlīguma procedūru pārrauga neitrāls vidutājs ar mērķi pušu starpā rast miermīlīgu, likumīgu un taisnīgu izlīgumu, ārpus tiesas un ārpus šķīrējtiesas, strīdā, kas ir Šķīrējtiesas procesa priekšmets. Izlīguma procedūrai ir jābūt neitrālai un konfidenciālai. Katrai izlīguma procedūras pusei ir tiesības paust savu viedokli. 8. Vidutāju ieceļ ar kopīgu vienošanos starp ieguldītāju un attiecīgo Līgumslēdzēju pusi, kura ir atbildētājs attiecīgajā Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā. Viņu izvēlas no personām, kuru neatkarība un neitralitāte nav apšaubāma un kurām ir nepieciešamā kvalifikācija, tajā skaitā padziļinātas zināšanas par Savienības tiesību aktiem. Viņš nav ne tās dalībvalsts valstspiederīgais, kurā veikts ieguldījums, ne no ieguldītāja piederības dalībvalsts, un viņš nevar būt interešu konflikta situācijā. Ja viena mēneša laikā pēc izlīguma procedūras sākšanas netiek panākta kopīga vienošanās par neitrāla vidutāja izvēli, ieguldītājs vai attiecīgā Līgumslēdzēja puse, kas ir atbildētāja attiecīgajā Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lūdz Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektoru izvirzīt kādu Eiropas Savienības Tiesas bijušo locekli, kurš pēc apspriešanās ar katru strīdā iesaistīto pusi ieceļ personu, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem. D pielikumā ir noteikta vidutājam maksājamo honorāru indikatīva skala. 9. Vidutājs lūdz ieguldītāju un dalībvalsti, kurā veikts ieguldījums, divu mēnešu laikā pēc viņa iecelšanas sniegt rakstiskus apsvērumus. Ja izlīguma procedūra sākta uz 6. punkta pamata, vidutājs var lūgt Eiropas Komisiju divu mēnešu laikā sniegt atzinumu par attiecīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem. 10. Vidutājs, ievērojot neitralitāti, organizē izlīguma sarunas un sniedz atbalstu pusēm nolūkā panākt miermīlīgu izlīgumu sešu mēnešu laikā no viņa iecelšanas vai arī ilgākā laikposmā, par kuru puses var vienoties. Puses godprātīgi piedalās minētajā procesā. To darot, viņš pienācīgi ņem vērā EST vai valsts tiesas nolēmumus, kā arī Eiropas Komisijas lēmumus, kuri ir kļuvuši galīgi, un 9. punkta pēdējā teikumā minēto atzinumu. Vidutājs ņem vērā arī darbības, ko attiecīgā Līgumslēdzēja puse veikusi, lai izpildītu attiecīgos EST nolēmumus, un EST judikatūru par zaudējumu atlīdzināšanas apjomu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. 11. Ja miermīlīgs izlīgums nav panākts 10. punktā minētajā termiņā, procedūrā iesaistītās puses viena mēneša laikā ierosina tām pieņemamu izlīgumu. Katru priekšlikumu rakstiski bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai procedūrā iesaistītajai pusei, lai tā sniegtu apsvērumus. Vidutājs uz šā pamata organizē turpmākas sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu strīda risinājumu. 12. Viena mēneša laikā pēc priekšlikumu paziņošanas un ņemot vērā 11. punktā minēto turpmāko viedokļu apmaiņu, vidutājs sagatavo galīgo rakstisko priekšlikumu par grozītu miermīlīgu izlīgumu. Viena mēneša laikā pēc minētā priekšlikuma saņemšanas katra procedūrā iesaistītā puse lemj par galīgā priekšlikuma pieņemšanu un minēto lēmumu rakstiski paziņo otrai pusei. 13. Ja procedūrā iesaistītā puse nepieņem galīgo priekšlikumu, tā bez nepamatotas kavēšanās sniedz otrai pusei rakstisku paskaidrojumu par šādas rīcības iemesliem, nepieciešamības gadījumā izdzēšot konfidenciālu informāciju. Katra procedūrā iesaistītā puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no vidutāja honorāriem un izlīguma procedūras rīkošanas izmaksām. 14. Ja ir panākta vienošanās par izlīguma noteikumiem, procedūrā iesaistītās puses bez nepamatotas kavēšanās minētos noteikumus pieņem juridiski saistošā veidā. Izlīguma noteikumos: a) jāietver: i) pienākums ieguldītājam atsaukt šķīrējtiesas prasību vai atteikties no jau pieņemta, bet vēl galīgi neizpildīta vai piespiedu kārtā neizpildīta nolēmuma izpildes, vai attiecīgā gadījumā ņemt vērā jebkuru kompensāciju, kas iepriekš samaksāta Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lai izvairītos no divkāršas kompensācijas, un ii) apņemšanās atturēties no Jauna šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, un b) var ietvert atteikšanos no visām pārējām tiesībām un prasījumiem saistībā ar pasākumu, kas ir 1. punktā minētās procedūras priekšmets.