14. Article
Apstrīdētā norma nosaka: "Katrai fiziskajai un
juridiskajai personai (turpmāk - persona) ir tiesības uz savu
aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto
interešu aizsardzību tiesā."
Apstrīdētā norma tieši noteic, ka civilprocesa ietvaros tiesas
aizsardzība ir nodrošināma aizskartajām vai apstrīdētajām
personas civilajām tiesībām, kā arī ar likumu aizsargātām jeb
likumiskām personas interesēm. Tādējādi apstrīdētā norma ir
Satversmes 92. panta pirmā teikuma atspoguļojums, kurā vienīgi
konkretizēts šīs Satversmes normas saturs civilprocesā. Proti,
apstrīdētā norma papildus precizē vienīgi to, ka jēdziens
"persona" aptver ne vien fiziskās, bet arī juridiskās
personas, kā arī konkretizē Satversmes 92. panta pirmā teikuma
saturu, nosakot, ka civilprocesa ietvaros tiek risināti strīdi
tieši par civiltiesiskajām attiecībām.
Šā sprieduma 12.1. punktā Satversmes tiesa jau secināja, ka
Satversmes 92. panta pirmais teikums citstarp ietver personas
tiesības uz pieeju tiesai savu likumisko interešu aizsardzībai
arī gadījumā, ja personas tiesības vēl nav aizskartas. Šādā
gadījumā personai no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izriet
tiesības vērsties tiesā ar prasību konstatēt noteiktu tiesisko
attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, kā arī to saturu.
Attiecīgi arī apstrīdētā norma kā Satversmes 92. panta pirmā
teikuma atspoguļojums ir saprotama tādējādi, ka tā paredz
personas tiesības vērsties tiesā ar šādu prasību.
Ņemot vērā apstrīdētās normas mērķi un patieso jēgu,
Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējai Satversmes
92. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu
konkrētajā lietā ir izraisījusi nevis pati apstrīdētā norma, bet
gan tās interpretācija un piemērošana vispārējās jurisdikcijas
tiesā. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas argumenti par viņas
pamattiesību aizskārumu un apstrīdētās normas iespējamo
neatbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam pēc būtības
attiecas nevis uz pašu apstrīdēto normu, bet uz tās
interpretāciju un piemērošanu konkrētajā civillietā.
Līdz ar to Satversmes tiesa uzskata, ka nav iespējams turpināt
tiesvedību izskatāmajā lietā un vērtēt apstrīdētās normas
atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa
nolēma:
izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-08-01 "Par
Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.
Osipova
asjoint-stock
References
- Civilprocesa likums, 1. Article
- Civilprocesa likums, 127. Article
- Civilprocesa likums, 20. Article
- Civilprocesa likums, 23. Article
- Civilprocesa likums, 3. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 1. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 19. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 25. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 30. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 6. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 7. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 85. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 92. Article
- Satversmes tiesas likums, 1. Article
- Satversmes tiesas likums, 16. Article
- Satversmes tiesas likums, 17. Article
- Satversmes tiesas likums, 19. Article
- Satversmes tiesas likums, 28. Article
- Satversmes tiesas likums, 29. Article
- Satversmes tiesas likums, 52. Article
- Civillikums, 2369. Article
- Civillikums, 5. Article
- Civilprocesa likums
- Zaudējis spēku - Par dzīvojamo telpu īri
- Latvijas Republikas Satversme
- Satversmes tiesas likums
- Civillikums