9. Article

Pieaicinātā persona - Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr. habil. iur. Vītauts Nekrošus (Vytautas Nekrošius) - norāda, ka tiesas aizsardzības apjoms konkrētā valstī ir atkarīgs no šīs valsts tiesiskajām tradīcijām. Mācība par tiesību aizsardzības priekšnoteikumiem esot radusies Vācijā, un atbilstoši šai mācībai tiesvedība esot pieļaujama tikai tad, ja prasītājam ir nepieciešama tiesību aizsardzība. Šobrīd gan praksē, gan tiesību zinātnē valdot tāda pieeja, atbilstoši kurai tiek identificēti atsevišķi gadījumi, kuros prezumējams, ka personai nav tiesību aizsardzības intereses. Piemēram, Austrijā tiekot uzskatīts, ka atzīšanas prasības gadījumā personai šādas intereses nav. Savukārt Šveicē atzīšanas prasība esot pieļaujama tikai tad, ja personai nav iespējas aizstāvēt savas tiesības ar citas prasības palīdzību. Tiesības celt atzīšanas prasību neesot neatņemama daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas, vai personai ir nodrošināmas tiesības vērsties tiesā ar atzīšanas prasību, esot atkarīgs no konkrētās valsts tiesiskajām tradīcijām. Tādējādi esot secināms, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums neparedz personas tiesības vērsties tiesā ar atzīšanas prasību. Kontinentālo tiesību lokā prasību celšanas priekšnoteikumi esot izkristalizējušies tiesību doktrīnā un tiesu praksē, izvērtējot to, vai konkrētās situācijās personai ir vai nav aizsargājama tiesiska interese. Tādēļ neesot šaubu par to, ka Latvijā gan Augstākā tiesa savā judikatūrā, gan arī citas tiesas praksē varētu pieļaut atzīšanas prasību. Satversmes tiesa secināja: