8. Article

Nodrošināt vienotu Valsts ģeoloģijas fondu (turpmāk – VĢF) informācijas digitalizācijas platformas izveidošanu VĢF informācijas digitalizēšana nodrošinātu zemes dzīļu informācijas elektronisku pieejamību un automatizētu atlasi, kas šobrīd prasa laikietilpīgu manuālo darbu. Pilns digitalizācijas process ietvertu gan ģeoloģisko un hidroģeoloģisko pārskatu skenēšanu un elektroniska kataloga (digitālās bibliotēkas) izveidi, gan kartogrāfiskā materiāla skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti un klasificēšanu kartogrāfiskās zemes dzīļu informācijas digitālai analīzei un pieejamības nodrošināšanai. Nepieciešamība pēc VĢF elektroniskas versijas ir pastiprinājusies Covid-19 pandēmijas ietekmē, kad arvien vairāk VĢF tiek iesniegti pārskati elektroniskā formā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka VĢF nav iespējams vienkopus uzglabāt papīra veidā un elektroniskā formā esošos materiālus un nodrošināt to vienlīdzīgu pieejamību – arvien vairāk VĢF tiek iesniegti pārskati elektroniskā formā, bet tiek glabāti atsevišķi elektroniskajās mapēs uz serveriem. VĢF materiālu pārvaldība un publiskas pieejamības nodrošināšana ir ierobežota un ir nepieciešama VĢF elektroniskā versija, kur strukturizētā veidā glabājas gan ieskenēti papīra materiāli, gan pievienojami esošie un no jauna ienākošie elektroniskie pārskati. Projekta rezultāta rādītāji Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām 1. DAGR pieslēgtie informācijas resursiskaits 0 5 8 2. DAGR datu izmantotājiskaits 0 15 20 3. Datu atļauju pašapkalpošanās risinājumā noslēgtās vienošanāsskaits 0 30 50 4. Apmierināto datu atļauju lietotāju īpatsvars% 0 60 70 5. Fizisko personu datu izmantojuma informētības lietojuma pieaugums% 0 20 50 6. MAP apstrādātie pieteikumiskaits 0 1000 2000 7. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē iesaistīto institūciju skaita pieaugums, kas sadarbojas, izmantojot sistēmu% 0 50 80 8. TAPIS lietotāju zvanu skaita samazinājums% 0 50 85 9. Apstrādāto pieteikumu skaits, tai skaitā elektroniski dotās datu piekļuves atļaujasskaits 0 200 300 10. VĢF vienotā elektroniskā katalogā digitalizētie materiāli   % 0 60 85 11. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā TAPIS rīkotās pašvaldību publiskās apspriešanas par izmaiņām administratīvi teritoriālajā iedalījumā un apdzīvoto vietu statusā% 0 100 100 12. Apmierināto Ģeoportāla lietotāju īpatsvars% 0* 60 70 * Ailē "Sākotnējā vērtība" norādīt 0, jo lietotāju apmierinātība iepriekš nav tikusi mērīta.Projekta iznākuma rādītāji Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība projekta beigās 1. Ieviesta datu agregācijas platforma DAGRskaits 1 2. Ieviests pašapkalpošanās modulis datu devējiem un datu saņēmējiemskaits 1 3. Ieviesta MAPskaits 1 4. Pilnveidoti vai izveidoti darbības procesiskaits 19 5. TAPIS platformas pilnveideskaits 1 6. Funkcionāli uzlabota koplietošanas platforma skaits 1 7. Izveidota un ieviesta VIRSIS 2 Pieteikumu vadības sistēma skaits 1 8. Ģeoportāla platformas pilnveideskaits 1 9. VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana un tās sasaiste ar Zemesdzīļu informācijas sistēmu  skaits 1 Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 6 015 518,77 euro. Projekta īstenošanas laiks ir 31 mēnesis, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 27. decembrim. Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 821 460 euro gadā. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa2 rezultāta rādītājos Projekts ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) projektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība", kurā tiks nodrošināta integrācija starp Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu un DAGR. Komunikācijas aktivitātes tiks plānotas projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2) ietvaros, ja projekta rezultāti produktīvā vidē tiks ieviesti pirms PIKTAPS 2 projekta beigām. Kaut arī TAPIS pilnveidošana un attīstība tiek īstenota 2.2.1.1. pasākuma projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/008) ietvaros, šajā projektā īstenotās aktivitātes nedublēsies ar iepriekš minēto projektu, bet papildinās un nozīmīgi pilnveidos tajā izstrādātos risinājumus. Ģeoportāls (tai skaitā Ģeotelpisko datu savietotājs un dalītās piekļuves publicēšanas sistēma) tika radīts ERAF līdzfinansētā projektā "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" ID Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/002, un šai projektā ir plānots pilnveidot un modernizēt visu iepriekšējā projektā īstenoto funkcionalitāti, saglabāt esošās integrācijas un pāriet no licencētas (maksas) standartprogrammatūras izmantošanas uz atvērtā koda tehnoloģijām, vienlaikus uzlabojot sistēmas veiktspēju un lietojamību. Vienotas VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) pārvaldībā atbilst likumam "Par zemes dzīlēm", un tai ir jābūt integrētai ar Zemesdzīļu informācijas sistēmu. Ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod glabāšanā LVĢMC. Šā projekta ietvaros tiks izveidots vienots VĢF digitalizācijas reģistrs un tiks izveidota iespēja datu ievadei un glabāšanai elektroniskajās datubāzēs, kas ir būtisks process ilggadīgas zemes dzīļu informācijas saglabāšanai un datu zuduma riska samazināšanai. Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM sasniegšanu: 1) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti; 2) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā mērogā; 3) nodrošināt valsts IS esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti; 4) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, analīzes mērķiem; 5) nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām; 6) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām. Projekta ietvaros izstrādājamie IKT risinājumi ir vērsti uz to, lai veicinātu datu avotu iesaisti un izstrādātu datu ielādes pielāgošanu valsts iestāžu uzturētāju IS, datu ielādei DAGR infrastruktūrā, kā arī izveidotu universālu datu nodošanas savienotāju uz DAGR infrastruktūru. Projektā ir paredzēts izveidot viegli izmantojamu datu izguves mehānismu datu patērētāju sistēmām, līdz ar to ieguvēji būs plaša sabiedrības daļa un risinājums sniegs būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos. Īstenojot projekta darbības, projekts sniegs ieguldījumu arī SAM rādītājos, pilnveidojot 7 un izveidojot 12 darbības procesus (kopā 19 procesi), izveidojot vienotu, ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu, kas nodrošinās uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju, kā arī automatizētu datu apriti starp attīstāmo sistēmu mijiedarbības procesiem, pilnveidojot TAPIS, Ģeoportāla un VĢF platformu un nodrošinot risinājumu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai, kā arī ieviešot VIRSIS 2 Pieteikumu vadības sistēmu. Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība projekta beigās 1. Ieviesta datu agregācijas platformaskaits 1 2. Ieviesta mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma MAPskaits 1 3. Pilnveidoti vai izveidoti darbības procesiskaits 19 4. TAPIS platformas pilnveideskaits 1 5. Funkcionāli uzlabota informācijas sistēmaskaits 1 6. Izveidota un ieviesta VIRSIS 2 Pieteikumu vadības sistēmaskaits 1 7. Ģeoportāla platformas pilnveideskaits 1 8. VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana un tās sasaiste ar Zemesdzīļu informācijas sistēmu  skaits 1 Projekta sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu laikā ir apmēram 15 milj. euro. Projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi Nr. p. k. Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) 1.DAGR vienotas bāzes infrastruktūras izveidošana5 080 000 2.Definēta un skaidri saprotama vienotas DAGR datu avotu vides izveidošana, kas nodrošina informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās iestādēs1 119 360 3.Izveidotas vai optimizētas datu devēju saskarnes, kas nodrošinātu datu nodošanu DAGR1 056 000 4.Administratīvā sloga samazinājums, pievienojoties DAGR videi6 445 670 5.Pašvaldību sadarbība informācijas apmaiņā ar teritorijas plānošanā iesaistītām institūcijām, izmantojot TAPIS882 360 6.TAPIS mācību materiālu izvietošana autorizētajiem lietotājiem45 360 7.Ieviesta MAP1 291 200 8.Iestādes patērēto resursu samazinājums, ieviešot centralizētu dažādu veidu ar starpiestāžu IKT pakalpojumiem un valsts pārvaldes IKT resursiem saistītu pieteikumu elektronisku pieņemšanu un apstrādi9 198 000 9.Iestādes (t. sk. Valsts reģionālās attīstības aģentūra) patērēto resursu samazinājums, Ģeoportāla tehnoloģisko platformu modernizējot atvērtā koda tehnoloģijās1 006 398 10.Vienotas VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana3 343 805 KOPĀ29 468 153 Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas) ir 29 486 153,00 – 6 015 518,77– 8 121 400 = 15 331 234,23 euro. 1 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, 42. lpp.2 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību".