10. Article

Kodeksa 45. panta pirmā, otrā un trešā daļa atkarībā no cietuma veida un soda izciešanas režīma pakāpes notiesātajam paredz divu veidu satikšanās ar citām personām, tostarp radiniekiem, - īslaicīgās satikšanās un ilglaicīgās satikšanās. Apstrīdētā norma liedz notiesātajai personai šādas satikšanās ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka aizliegums personai, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē, tikties ar ģimenes locekļiem ir uzskatāms par tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību ierobežojumu (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 18. februāra sprieduma lietā "Kungurov v. Russia", pieteikums Nr. 70468/17, 17. punktu). Jau iepriekš tika secināts, ka tikšanās ar ģimenes locekļiem un savstarpēju kontaktu uzturēšana un atjaunošana ir nozīmīgs personas tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību īstenošanas elements. Apstrīdētā norma, kas pēc būtības liedz notiesātai personai tikties ar ģimenes locekli, ierobežo notiesātās personas pamattiesības šajā aspektā tajos gadījumos, kad šis ģimenes loceklis izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē. Līdz ar to apstrīdētā norma notiesātajam, kurš vēlas satikties ar ģimenes locekli, kas izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ierobežo Satversmes 96. pantā ietvertās pamattiesības.