12. Article

Secinot, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāturpina ierobežojuma vērtēšana, pārbaudot, vai tas noteikts leģitīma mērķa labad. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑19‑01 9. punktu). Ja tiesību normā ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr. 2012‑06‑01 12. punktu un 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014‑05‑01 18. punktu). Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, tāpat kā citi no brīvības atņemšanas fakta automātiski izrietošie ierobežojumi, ir vērsts uz to, lai notiesātais turpmāk neizdarītu noziedzīgus nodarījumus un, atgriežoties brīvībā, vēlētos un spētu dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, kā arī lai nodrošinātu ieslodzījuma vietā tiesisku vidi. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums izrietot gan no notiesātās personas resocializācijas mērķa, gan no ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības un sabiedrības drošības aspektiem. Tātad apstrīdētā norma aizsargājot sabiedrības drošību un citu personu tiesības. To, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis varētu būt sabiedrības drošības aizsardzība, norādījis arī Pieteikuma iesniedzējs. Satversmes tiesa atzinusi, ka sabiedrības drošības aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne starp konkrētā tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 12.2. punktu). Satversmes tiesa piekrīt tam, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, kas liedz notiesātai personai tikties ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ir noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības drošību. Ierobežojuma mērķis ir gan novērst kārtības un drošības apdraudējumus brīvības atņemšanas iestādes iekšienē, gan mazināt iespēju, ka šādi pārkāpumi tiks izdarīti, personai nonākot ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas - vai nu pēc tam, kad tā saņēmusi atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, vai arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam, kas liedz notiesātai personai tikties ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ir leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība.