4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietverot sevī tiesības veidot un uzturēt attiecības ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, tostarp arī tad, ja persona atrodas ieslodzījumā. Tomēr šīs tiesības neesot absolūtas. Pamattiesību ierobežojums, ko rada apstrīdētā norma, esot noteikts ar likumu. Aplūkojot ierobežojuma leģitīmo mērķi, esot jāņem vērā, ka brīvības atņemšanas soda pamatuzdevums ir notiesāto resocializācija - tādu pasākumu kopuma īstenošana soda izciešanas laikā, kas veicina notiesātā spēju iekļauties sabiedrības noteiktajās normās un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas. Resocializācija palīdzot saraut saikni ar noziedzīgo vidi, ar personām, kuras tieši vai netieši ietekmējušas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī ar personām, kuras ietekmējušas vai veicinājušas antisociālas (kriminālas) personības vai dzīves uztveres veidošanos. Savukārt esot jāveicina sociāli pozitīva un resocializācijas procesam nepieciešama kontaktēšanās ar tādiem ģimenes locekļiem, kuriem ir pozitīva ietekme uz notiesāto. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz ārvalstīs veiktiem pētījumiem, kuros konstatēts, ka tuva radinieka izdarītam noziedzīgam nodarījumam ir tieša ietekme uz personas individuālo noziedzīgas uzvedības risku. Šis secinājums apliecinot to, ka ģimenē, kurā ir vairākas ieslodzītās personas, dominē kriminālas vērtības un antisociāla attieksme. Tādējādi neesot atbalstāma ieslodzīto personu tikšanās klātienē, kas ir ciešākais kontaktēšanās veids, jo ieslodzītais, kurš resocializācijas gaitā nav panācis vērā ņemamu progresu, varot ļoti būtiski ietekmēt otra ieslodzītā vēlmi mainīties.