5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 96. pantam. Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums uzskatāms par noteiktu ar likumu un tam esot saskatāmi leģitīmi mērķi - sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība. Ierobežojums esot noteikts, lai novērstu dažādus kārtības un drošības apdraudējumus, kas varētu rasties, savstarpēji satiekoties divām personām, kuras izcieš sodu dažādās ieslodzījuma vietās. Vērtējot tiesību ierobežojuma nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, esot norādāms, ka atrašanās brīvības atņemšanas iestādē jau pati par sevi ierobežo personas iespējas netraucēti baudīt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tomēr nevienam ierobežojumam nevajadzētu būt stingrākam par to, kas ir absolūti nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kura labad attiecīgais ierobežojums ir paredzēts. Cietuma režīmā vajagot būt iekļautiem ieslodzījuma radīto desocializējošo seku kompensēšanas veidiem. Tiesībsargs norāda, ka izprot drošības apsvērumus, kas bija par pamatu apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma noteikšanai. Lai gan daļā gadījumu attiecīgās satikšanās patiešām nebūtu vēlamas, esot jāņem vērā tas, ka cilvēktiesību standartiem atbilstošā soda izpildes sistēmā personas tiesību ierobežošanai jābūt balstītai uz individuālu izvērtējumu. Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums esot nesamērīgi plašs, jo aizliedz arī tādas satikšanās, kas pašas par sevi neradītu sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu. Ja normatīvajos aktos nav noteikta iespēja veikt individuālu izvērtējumu sakarā ar notiesātās personas lūgumu ļaut tai satikties ar citu notiesāto vai apcietināto, tad vispār netiekot veikta sabiedrības un konkrētā indivīda interešu līdzsvarošana. Tiesībsargs jau vairākkārt esot Saeimai paudis viedokli, ka apstrīdētā norma būtu izslēdzama no Kodeksa. Tāpat esot jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas spriedumi, kuros akcentēta individuāla izvērtējuma nepieciešamība. Individuāla izvērtējuma paredzēšana nenozīmētu to, ka notiesātais drīkstēs tikties ar jebkuru citu notiesāto vai apcietināto. Jau šobrīd Kodekss paredzot brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iespēju drošības apsvērumu dēļ aizliegt notiesātajam tikties ar kādu konkrētu personu. Tādējādi individuāla izvērtējuma veikšana neuzliktu neparedzamu un nesamērīgu administratīvo slogu ieslodzījuma vietas administrācijai. Turklāt gadījumos, kad notiesātās personas sodu izcieš dažādās ieslodzījuma vietās, to tikšanās iespējama tikai tad, ja vienam no notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pēc visu ar šādu tikšanos saistīto risku izvērtēšanas devis atļauju īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu. Šāda atļauja tiekot dota, ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma iespējamību. Turklāt neesot pamata uzskatīt, ka drošības pasākumiem šādās tikšanās reizēs vajadzētu būt ievērojami lielākiem nekā cita veida tikšanās reizēs. Visbeidzot, iespēja sazvanīties un sarakstīties nevarot tikt pielīdzināta reālas tikšanās reizēm.