33. Article

Kopumā tiks nodrošināts plānā 2017.-2020. gadam noteiktais mērķis, t.i., makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un zvejā nodrošināts zivsaimnieciski izmantojamo zivju un vēžu resursu pieaugums par vismaz 500 tonnām gadā, šī plāna četros īstenošanas gados publiski pieejamos iekšējo ūdeņu zivju resursus ik gadu papildinot par vismaz 15 milj. gab. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, tajā skaitā nēģu kāpuru. Ņemot vērā 2017.-2019. gadā publiski pieejamo ūdeņu papildināšanas rezultātus, konstatējams, ka kopumā trīs gados tikuši ielaisti 57,7 milj. zivju mazuļu jeb vidēji 19,2 milj. ik gadu. Kopējais resursu pieaugums tādējādi katru gadu sasniedzis prognozēto 500 tonnu apjomu (saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumu Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pielikuma 6. punktā noteiktajiem dažādu zivju sugu attīstības un vecuma stadijām izmantojamiem zvejas atguvuma koeficientiem). 1.2. Rekomendācijas un ieteikumi turpmākajam plānošanas periodam 34. 2021.-2024. gada plānošanas periodā zivju resursu mākslīgā atražošana, dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošana, kā arī īstenoto pasākumu novērtēšana un zinātnisko rekomendāciju sagatavošana, tāpat kā 2017.-2020. gadā, būtu jāīsteno ar vairākiem rīcības virzieniem, no kuriem trīs būtu saistīti ar zivju resursu mākslīgo atražošanu, jo katram no šiem rīcības virzieniem ir paredzēts savs finansējuma avots un mērķis - valsts budžets, Latvenergo HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācija zivju resursiem un ZF īstenotie publiski pieejamo ūdeņu apsaimniekotāju projekti. Atsevišķi rīcības virzieni būtu jāparedz zušu krājuma novērtēšanai un rekomendāciju izstrādei par turpmāko rīcībai zušu krājumu pārvaldību, zivju dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošanai, kā arī plāna īstenošanas zinātniskajai uzraudzībai, novērtējumam un rekomendāciju izstrādei.