8. Article

XXXVII Viens no šā likumprojekta pamatprincipiem prasa saglabāt tajā ietvertos horizontālās pārnozaru politikas instrumentus likumprojekta mērķu sasniegšanai. Esmu jau uzsvēris, ka piedāvātais likumprojekts nav deklaratīvs regulējums, bet paredz pārdomātus horizontālās sadarbības politikas instrumentus likumprojekta mērķu sasniegšanai. Viens no šādiem būtiskiem politikas instrumentiem ir Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome (sk. iepriekš IX sadaļu). Tādēļ principiāli aicinu saglabāt likumprojektā šo padomi (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 48. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Juris Pūce). XXXVIII Attiecībā uz priekšlikumu Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei piešķirt tiesības lemt par latviešu vēsturisko zemju simboliku, aicinu ņemt vērā manus ierosinājumus likumprojekta 3. panta formulējumiem, kas nokārtotu jautājumu par latviešu vēsturisko zemju ģerboni un karogu (sk. iepriekš XI, XII un XXV sadaļu, ka arī likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 49. priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa). Tāpat neesmu pārliecināts par iespējām apstiprināt, tātad normēt tradīcijas vai latviešu vēsturiskajai zemei raksturīgas izpausmes (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 49. priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa). Attiecīgi jautājumi pēc būtības būtu risināmi Nemateriālā kultūras mantojuma likumā noteiktajā kārtībā. XXXIX Ievērojot Saeimas Juridiskā biroja apsvērumus par Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvja pilnvaru termiņu Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē, esmu uzskatījis par pašsaprotamu, ka šā pārstāvja pilnvaru termiņš attiecīgi sakristu ar Valsts prezidenta un Saeimas pilnvaru termiņu (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 50. priekšlikumu, kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs). Ja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija uzskatītu par nepieciešamu attiecīgo regulējumu precizēt, man nav pret to iebildumu. Neiebilstu pret priekšlikumiem, kas iesniegti ar mērķi precizēt un tehniski sakārtot jautājumus par Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sastāva un darbības jautājumiem (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 54., 55., 59., 60. un 61. priekšlikumu, kurus iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, deputāts Viktors Valainis un Saeimas Juridiskais birojs). XL Man nav iebildumu pret tieslietu ministra uzņemšanu Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē, kā arī ierosinājumu noteikt izglītības un zinātnes ministru par šīs padomes priekšsēdētāja vietnieku (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 52. un 58. priekšlikumu, kurus iesniedzis Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un deputātu grupa). Man nav skaidrs pamatojums ekonomikas ministra, satiksmes ministra un zemkopības ministra izslēgšanai no Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sastāva. Šo ministru kompetencē ir jautājumi, kas skar horizontālās pārnozaru politikas īstenošanu šā likumprojekta mērķu sasniegšanā (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 51. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Viktors Valainis). Es neredzu nepieciešamību padomes sastāvā paredzēt dalības tiesības ar balsstiesībām valstspilsētu deleģētiem pārstāvjiem (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 53. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Viktors Valainis). Valstspilsētas līdzās novadu pašvaldībām atbilstoši likumprojekta 8. panta otrās daļas 4. punktam jau būs iesaistītas pašvaldību pārstāvju deleģēšanā darbam Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē, un dubulta pārstāvniecības kvota te nebūtu jēdzīga. Savukārt jautājums par lībiešu kopienas pārstāvja dalību padomē ar balsstiesībām varētu būt diskutējams kopsakarā ar priekšlikumu paredzēt balsstiesības diviem sabiedrības pārstāvjiem (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 56. un 57. priekšlikumu, kurus iesniegušas deputātes Inese Voika un Marija Golubeva un deputātu grupa). Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija varētu izvērtēt iespējas piešķirt balsstiesības sabiedrības pārstāvjiem, nosakot arī to deleģēšanas kārtību. L Likumprojekta