5. Article

Rīgas dome bija pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Tomēr, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, uzskatu, ka pirms likuma pieņemšanas galīgajā redakcijā vienīgais pastāvošais pārkāpums, kuru faktiski konstatēja Saeimas atbildīgā komisija, bija dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nenodrošināšana atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam (sk. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2020. gada 14. janvāra sēdes audioierakstu). Vienlaikus Saeimas atbildīgās komisijas sēdē tika konstatēts, ka dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nenodrošina arī vairākas citas pašvaldības (sk. turpat). Pašvaldības domes atlaišana ir galējais līdzeklis. Lai to piemērotu, Saeimai bija juridiski jāizvērtē, vai konkrētajā situācijā citu risinājumu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu aizsardzībai nav un attiecīgā rīcība ir samērīga ar konstatēto pārkāpumu. Satversmes tiesa Spriedumā vērtēja, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma kontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī, ņemot vērā visus pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus to kopsakarā (Sprieduma 25. punkts). Tomēr uzskatu, ka Satversmes tiesai bija jāvērtē, vai pašvaldības domes atlaišana bija nepieciešams un samērīgs pašvaldības darbības kontroles līdzeklis, lai novērstu joprojām pastāvošu pārkāpumu. No Saeimas atbildīgās komisijas audioieraksta nevar secināt, ka šāds izvērtējums tika veikts. Uzskatu, ka Rīgas domes atlaišana nebija konkrētajā situācijā nepieciešams un samērīgs pašvaldības darbības kontroles līdzeklis, jo vienīgais pastāvošais pārkāpums, kuru faktiski konstatēja Saeimas atbildīgā komisija, neradīja tādu kaitējumu sabiedrības interesēm, kas prasītu piemērot šo galējo līdzekli. Līdz ar to uzskatu, ka Saeima, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpusi pašvaldības un tiesiskuma principus. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2020. gada 21. decembrī