21. Article

1. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību. 2. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā zemē. 3. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu. 3. ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights), 1966.gada 16.decembris Saskaņā ar Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - pakts) noteikto ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām, ciktāl tas nav pretrunā ar citu personu tiesību un reputācijas cienīšanu un nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzību. Kara propaganda un nacionāla, rasu vai reliģiska naida kurināšana ir aizliegta. Etniskās, reliģiskās un valodas mazākumtautības, personām, kas pieder pie šīm mazākumtautībām, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, nodoties savai reliģijai un izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto valodu. 4. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination), 1965.gada 21.decembris Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu paredz, ka dalībvalstīm jāveic īpaši un konkrēti pasākumi sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un citās jomās, lai nodrošinātu atsevišķu rasu grupu vai pie tām piederīgu personu pienācīgu attīstību un aizsardzību un tādējādi tām garantētu cilvēktiesības un pamatbrīvības. Jānosoda un jānovērš jebkāda propaganda, kura iedvesmojas no idejām vai teorijām par vienas rases vai noteiktas ādas krāsas vai etniskās piederības cilvēku grupas pārākumu vai kuras cenšas attaisnot vai veicināt jebkāda veida rasu naidu un diskrimināciju. Jānodrošina katra cilvēka vienlīdzība likuma priekšā neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai etniskās piederības. 5. Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Convention for the Protection of National Minorities), 1995.gada 1.februāris Konvencijas nolūks ir efektīvi aizsargāt nacionālās minoritātes un tām piederošo personu tiesības un brīvības likuma ietvaros un respektējot valstu teritoriālo integritāti un nacionālo suverenitāti. Tā kā Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību nav definēts termins "nacionālās minoritātes", Latvijas Republikas Saeima nolēma, ka šis termins konvencijas izpratnē "nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu". 6. Bērnu tiesību konvencija (Convention on the Rights of the Child), 1989.gada 20.novembris Bērnu tiesību konvencijā (turpmāk - konvencija) ietverts redzējums, ka bērni ir indivīdi ar savām tiesībām. Bērnība ir īpašs laika posms cilvēka dzīvē, kas jāsargā, kura laikā bērniem jārada labākas iespējas personības attīstībai mācoties, spēlējoties un mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi. Konvencijas dalībvalstis savas likumdošanas un politikas plānošanas kontekstā apņemas ievērot to, ka: 1. Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts valstī, vispirms ir jāizvērtē no bērnu interešu viedokļa; 2. Bērna intereses ir prioritāras; 3. Ikvienam bērnam ir tiesības, ka valsts garantēs bērna pilnvērtīgu attīstību, izglītību, veselības aprūpi visaugstākajā valstij iespējamā līmenī, nodrošinot bērna konkurētspēju pasaulē; 4. Valsts garantēs bērna tiesības tikt pasargātam no jebkura veida diskriminācijas un vardarbības. Konvencijā nostiprinātās nozīmīgākās pamatvērtības un nosacījumi: - Diskriminācijas aizliegums, - Bērna vislabāko interešu aizstāvība, - Ģimeniskas vides un vecāku atbildības nodrošināšana, - Tiesības uz dzīvību un pilnvērtīgu attīstību, - Aizsardzība no vardarbības, - Tiesības uz privāto dzīvi, - Tiesības uz izglītību, - Bērnam piemērotas informācijas pieejamība u.c. 7. ANO Konvencija par bēgļa statusu (Convention Relating to the Status of Refugees), 1951.gada 28.jūlijs Saeima ratificējusi 1997.gada 19.jūnijā ANO Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk - konvencija) paredz, ka dalībvalstīm jāattiecina tās noteikumi uz bēgļiem bez diskriminācijas pēc rases, reliģijas vai izcelsmes zemes pazīmēm. Sabiedrības integrācijas kontekstā konvencijā paredzēts, ka tās dalībvalstīm jāveic šādi pasākumi: 1. Jānodrošina bēgļiem savā teritorijā tādas pat iespējas piekopt savu reliģiju kā vietējiem iedzīvotājiem; 2. Jāparedz iespējas mērķa grupas pārstāvjiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, piedalīties nepolitiskās un bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās; 3. Bēgļiem jānodrošina tādas pašas iespējas iegūt pamatizglītību, kā šīs valsts pilsoņiem; 4. Jāsniedz bēgļiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, tādi paši atvieglojumi un palīdzība, kā saviem pilsoņiem. 8. ES tieslietu un iekšlietu padomes secinājumi par trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa pamatprincipiem ES (The Justice and Home Affairs Council conclusions establishing the following Common Basic Principles for immigrant integration policy in the European Union), 2004.gada 19.novembris Saskaņā ar ES tieslietu un iekšlietu padomes secinājumiem par trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa pamatprincipiem ES dalībvalstīm nacionālās politikas trešo valstu pilsoņu integrācijas jomā jāiekļauj šādi pamatprincipi: 1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji; 2. Integrācija nozīmē ES pamatvērtību ievērošanu; 3. Nodarbinātība ir nozīmīga integrācijas procesa sastāvdaļa, un tā ir būtiska imigrantu līdzdalības nodrošināšanai, imigrantu ieguldījumam uzņēmējvalsts sabiedrībā; 4. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un institūcijām ir neatņemama integrācijas sastāvdaļa; 5. Centieni izglītības jomā ir svarīgi, lai sagatavotu imigrantus, jo īpaši to pēcnācējus, būt sekmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem; 6. Vienlīdzīga imigrantu piekļuve iestādēm, kā arī publiskām un privātām precēm un pakalpojumiem ar attiecīgās valsts pilsoņiem; 7. Bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem - kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē; 8. Dažādu kultūru un reliģiju praktizēšanu garantē ES Pamattiesību harta, un šis princips jāīsteno, ja vien tas nav pretrunā citām neaizskaramām Eiropas tiesībām vai valsts likumiem; 9. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī; 10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos; 11. Caurskatāmu mērķu, rādītāju un novērtēšanas mehānismu izveide integrācijas politiku izvērtēšanai. 9. Eiropas Savienības trešo valstu pilsoņu integrācijas dienaskārtība (European Agenda for the Integration of Third-Country Nationals), 2011.gada 20.jūlijs Eiropas Savienības trešo valstu pilsoņu integrācijas dienaskārtības (turpmāk - dienaskārtība) galvenais pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā. Dienaskārtībā tiek uzsvērts imigrantu sociālekonomiskais pienesums caur: 1. Uzņemošās sabiedrības valodas apguvi; 2. Dalību darba tirgū; 3. Pasākumiem izglītības sistēmā; 4. Labāku sadzīves apstākļu nodrošināšanu; 5. Efektīvāku ES finansējuma izlietojumu augstākminēto mērķu sasniegšanai. 10. Rīcības plāns trešo valstu pilsoņu integrācijai (Action Plan on the integration of third country nationals), 2016.gada 7.jūnijs Rīcības plāns trešo valstu pilsoņu integrācijai (turpmāk - rīcības plāns) paredz kopēju politikas ietvaru, lai palīdzētu dalībvalstīm attīstīt un stiprināt trešo valstu pilsoņu integrācijas politiku nacionālā līmenī, kā arī apraksta politikas, operacionālo un finansiālo atbalstu, kuru dalībvalstīm nodrošinās Eiropas Komisija. Pamatojoties uz 2011.gada Eiropas darba kārtību integrācijai, rīcības plānā noteikti pasākumi, lai sekmētu integrāciju galvenajās politikas jomās: 1. Pirmsaizbraukšanas/pirmsierašanās pasākumi: patvēruma meklētāju pārvietošana no trešajām valstīm, sadarbība ar iebraucēju izcelsmes valstīm, informācijas sniegšana mērķa grupas pārstāvjiem pirms izceļošanas un informācijas nodrošināšana uzņemošajai sabiedrībai; 2. Izglītība: iemaņu nodrošināšana skolotājiem darbā ar trešo valstu pilsoņu bērniem, izglītības nozares personāla ar migrantu pagātni piesaistīšana darbam, ātrāka iebraucēju bērnu iesaiste izglītības sistēmā; 3. Pieeja darba tirgum un arodapmācībām: pēc iespējas ātrāka iebraukušo trešo valstu pilsoņu iesaiste darba tirgū, valodas apguve darba vietā, ātrāka kvalifikācijas un izglītības dokumentu atzīšana, mērķa grupas uzņēmējdarbības veicināšana; 4. Pieeja pamatpakalpojumiem: mājokļu pieejamība, veselības sistēmas pakalpojumi, sociālie pakalpojumi, dažāda līmeņa institūciju sadarbība šajos jautājumos, kompetences tīklu veidošana konkrētās jomās; 5. Sociālā iekļaušanās un aktīva līdzdarbība: mērķa grupas pārstāvju iesaiste uz viņiem attiecošos politiku izstrādē un ieviešanā, trešo valstu pilsoņu iesaiste pašvaldības pārvaldes aktivitātēs, dalība vietējos kultūras un sporta pasākumos, pretdiskriminācijas un stereotipu mazināšanas aktivitātes. 11. ES Padomes ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (Council Recommendation on effective Roma integration measures in Member States), 2013.gada 9.decembris ES Padomes ieteikumos par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs norādīts uz romu diskriminācijas novēršanu un iespēju nodrošināšanu mērķa grupai vienlīdzīgu attieksmi, tanī skaitā atbalstot romu aktīvu pilsonisko līdzdalību, sekmējot viņu sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras dalību sabiedrībā, tostarp vietējā līmenī. Līdztekus norādīts uz nepieciešamību pievērst uzmanību šādiem aspektiem: - romu zēnu un meiteņu piekļuvei kvalitatīvai vispārējai izglītībai, lai visi romu skolēni iegūtu vismaz obligāto izglītību; - piekļuvei vispārēji pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem; - piekļuvei darba tirgum un nodarbinātības iespējām; - piekļuvei mājokļiem. 12. ES Padomes secinājumi par romu integrācijas procesa paātrināšanu (Council Recommendation on effective Roma integration measures in the Member States), 2016.gada 8.decembris ES Padomes secinājumos par romu integrācijas procesa paātrināšanu norādīts, ka nepieciešams paātrināti īstenot romu integrācijas valsts stratēģijas vai integrētas politikas pasākumu kopumus, ko dalībvalstis uzņēmušās, īpašu uzmanību pievēršot romu sociāli ekonomiskajai integrācijai, tostarp: - romu, it īpaši, jauniešu situācijas uzlabošanai izglītības un nodarbinātības jomā; - vienlīdzīgu piekļuvi vispārējiem primārās un specializētās veselības aprūpes pakalpojumiem; - akcentējot romu sieviešu un meiteņu īpašo stāvokli vispārējā dzimumu politikā vai mērķtiecīgos pasākumos; - novēršot aizspriedumus pret romiem. 13. ES Jaunatnes stratēģija 2019.-2027.gadam (EU Youth Strategy 2019-2027), 2018.gada 26.novembris ES Padome 2018.gada 26.novembrī pieņēma rezolūciju par jauno ES jaunatnes stratēģiju 2019.-2027.gadam, kurā ierosināts īpašu uzmanību pievērst sekojošām jomām: - sekmēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē; - veidot saikni starp jauniešiem visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, lai veicinātu brīvprātīgu iesaistīšanos, mācību mobilitāti, solidaritāti un starpkultūru izpratni; 14. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN Convention on the Rights of the Persons With Disabilities), 2006.gada 13.decembris Saeima ratificējusi 2010.gada 31.martā Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu vienlīdzīgi ar citiem īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu. Konvencija nosaka sfēras, kurās Konvencijas dalībvalstīm nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības, kā arī nosaka jomas, kurās stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība. Konvencija veicina un aizsargā personu ar invaliditāti cilvēktiesības ekonomiskajā, sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē. 15. Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisijas darba programma 2020.gadam. Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem, 2020.gada 29.janvāris Atspoguļotas Eiropas Komisijas darba pamatuzstādījumi, kas saskan arī ar Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm un prioritātēm, kas noteiktas Eiropadomes stratēģiskajā programmā 2019.-2024.gadam. Programmas darbība paredzēta sešos virzienos: 1. Eiropas zaļais kurss; 2. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa; 3. Ekonomika cilvēku labā; 4. Spēcīgāka Eiropa pasaulē; 5. Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa; 6. Jauns impulss Eiropas demokrātijai. 16. Eiropas Komisijas kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.-2024.gadam, 2020.gada 25.marts Paziņojums rosina: - palielināt ES vadošo lomu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā visā pasaulē; - noteikt ES vērienīgos mērķus, apzināt prioritātes un koncentrēties uz īstenošanu, ņemot vērā mainīgo ģeopolitiku, digitālo pārkārtošanos, vides problēmas un klimata pārmaiņas; - maksimāli palielināt ES lomu pasaules arēnā, paplašinot cilvēktiesību instrumentu kopumu, tās galvenos instrumentus un politikas jomas, kā arī - veicināt vienotu un koordinētu ES, veicinot efektīvāku un saskaņotāku rīcību. 17. ES Direktīva (2018/1808) ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva). 2018.gada 14.novembris Direktīva paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumos, to skaitā arī video koplietošanas platformas, nesatur nekādu kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu pret personu grupu vai grupas locekli jebkura ES Pamattiesību hartas 21.pantā minēta motīva dēļ. Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka audiovizuālie komercpaziņojumi neietver un nepopularizē diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. 18. ES Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību). 2000.gada 8.jūnijs Dalībvalstis var ierobežot video pēc pieprasījuma pakalpojumus, ja tajos ir kūdīšana uz naidu rases, dzimuma, ticības vai tautības dēļ un personu cieņas un goda aizskaršanu attiecībā uz individuālām personām. 19. Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju. 1989.gada 5.maijs Raidorganizācijām jānodrošina, ka fakti un notikumi ziņu raidījumos tiek atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu. 1 Pieejams MK politikas dokumentu datu bāzē http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323 Kultūras ministrs N. Puntulis 3. pielikums Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Izmantotie avoti un literatūra Avoti: 1. Diasporas likums, pieņemts Saeimā 2018.gada 1.novembrī, spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/302998-diasporas-likums. 2. Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=ES. 3. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, pieņemti Saeimā 2019.gada 8.jūlijā, spēkā no 2019.gada 9.jūlija. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/308277-grozijumi-sabiedribas-integracijas-fonda-likuma. 4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (pieņemta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā), pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323. 5. Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr.667), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/286455-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam. 6. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vidustermiņa izvērtējums. 7. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu) Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf. 8. Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.). 9. Likums "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", pieņemts Saeimā 2005.gada 26.maijā, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/109252-par-visparejo-konvenciju-par-nacionalo-minoritasu-aizsardzibu. 10. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums". 11. Ministru kabineta 2015.gada 16.decembra rīkojums Nr.792 "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi". 12. Ministru kabineta 2015.gada 16.decembra noteikumi Nr.779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi". 13. Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.666 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu". 14. Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.667 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam". 15. Ministru kabineta 2019.gada 17.decembra noteikumi Nr.664 "Noteikumi par atlīdzību Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji". 16. Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 "Sabiedrības integrācijas fonda nolikums". 17. Nacionālās drošības koncepcija (2019). 18. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (apstiprinātas ar MK 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/238195-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-pamatnostadnem-2012-2018-gadam. 19. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2020) Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD_2020.pdf. 20. Pārresoru koordinācijas centra Informatīvais ziņojums par 2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādnēm, 1.pielikums "Indikatīvais 2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādņu saraksts". 21. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587 (prot. Nr54 63.§). Pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam. 22. Saeimas 2011.gada 10.marta paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". 23. Saeimas 2015.gada 26.novembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu". Literatūra 1. Akande D., Kuosamanen J., McDermott H., Roser D (eds.) (2020). Human Rights and 21st Century Challenges. Poverty, Conflict, and the Environment. Oxford University Press. 2. Almond G. A., Verba S. (1963). The Civic Culture. 3. AS Baltic International Bank. Latvijas barometra 2017.gada novembra pētījums. 4. Eiropas Komisija (2019). Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu - 2019.gads. Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Dokumenti/EK_romu_zinojums_050919_COM_2019_406_LV.pdf 5. Eurofound (2018). Social cohesion and well-being in Europe, Publications Office of the European Union. Luxembourg. Pieejams: https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ ef18035en.pdf. 6. European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions (2014). Working conditions of young entrants to the labour market. Dublin. Pieejams: https://relocal.eu/wp-content/uploads/sites/ 8/2017/01/fulltext.pdf. 7. European Commission (2015). Special Eurobarometer 437. Discrimination in the EU in 2015. Brussels. 8. European Commission (2018). Flash Eurobarometer 464. Fake News and Disinformation. 9. European Commission (2018). Standard Eurobarometer 88. Media Use in the European Union. 10. Grimm J., Huddy L., Schmidt P., Seethaler J. (eds.) (2016). Dynamics of National Identiy. Media and societal factors of what we are. London, New York: Routledge. 11. Ījabs I. (2012). Pilsoniskā sabiedrība. Epizodes politiskās domas vēsturē. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 12. Kaprāns M., Austers I. (2017). Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas. Analītisks ziņojums. Rīga. 13. Kaprāns M., Saulītis A. (2017). Latvijas sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums Nr.2. Rīga. 14. Kažoka I. (2018). Pārskats: Partiju šķirotava - vērtību maiņas pazīmes Latvijas sabiedrībā. Rīga. Pieejams: http://providus.lv/article/parskats-partijuskirotava-vertibu-mainas-pazimes-latvijas-sabiedriba. 15. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Kopīgā integrācijas programma - Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā. COM(2005) 389 galīgā redakcija. 16. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, Paziņojums par migrāciju. Brisele (COM(2011) 248). 17. Klāsons G. (2013). Jaunieši Latvijā 2008-2013: Aktivitāte, Mobilitāte, Līdzdalība. Rīga. 18. Kunda, I. et al. Sociālo un humanitāro zinātņu (SHZ) ekosistēmas analītisks apraksts. (2016). Pieejams: https://viaa.gov.lv/library/files/original/Socialo_un_humanitaro_zinatnu_SHZ_ekosistemas_analitisks_apraksts.pdf. 19. Latvijas Pilsoniskā alianse (2015). Pārskats par NVO sektoru Latvijā. 20. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (2017). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā. Rīga. 21. Latvijas Universitātes 74.konference. Sociālās zinātnes. Ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija un sociālā inovācija. Tēžu krājums. (2016). 22. Latviešu valodas aģentūra (2016). Latviešu valodas situācija 2010.-2015. Rīga. 23. Lopez-Claros A., Dahl A. L., Groff M. (2020). Global Governance and the Emergence of Global Institutions for the 21st Century. Cambridge University Press. 24. Martin J. (2007). The 17 Great Challenges of the Twenty-First Century. Pieejams: http://www.elon.edu/docs/e-web/predictions/17_great_challenges.pdf 25. Mieriņa I., Ose L., Kaprāns M., Lāce A. (2017). Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam 2019.-2025.gadam. Ekspertu ziņojums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Petijumi/Ekspertu%20zinojums%20vienojosas%20nacionalas%20identitates%20un%20kulturtelpas%20nostiprinasanai.pdf. 26. Mieriņa I. (red.) (2019). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2017/2018. Sabiedriskā labuma radīšana un kolektīvo resursu nosargāšana Latvijā. Rīga. 27. Nodibinājums "Baltijas Sociālo zinātņu institūts" (2015). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā. Rīga. 28. Ozoliņa Ž. (2014). Ziņojums par cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanu kopienu līmenī. 29. Piotrowski G. (2009). Civil society, un-civil society and the social movements. In: Interface: a journal for and about social movements, Vol.1 (2), 2009. pp.166-189. 30. Rozenvalds J., Zobena A. (red.) (2014). Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 31. Shchurko U., Datsko O., Dudas T. (2016). Socioeconomic and Cultural Dimensions of National Identity in the Globalized World. In: Journal of International Studies, Vol.9, No 3, pp.255-269. Pieejams: https://www.jois.eu/files/9_3_Shchurko_Datsko_Dudas.pdf. 32. SIA "Oxford research" un "SIA Agile" (2019). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējuma ziņojums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/NIPSIPP%20ietekmes%20izvertejums.pdf. 33. SIA Kantar TNS (2018). Kādas vērtības stiprina sabiedrībā saliedētību? Kantar TNS 2014.-2018.gados veikto pētījumu galvenās atziņas. Rīga. 34. SKDS (2019). Latvijas iedzīvotāju aptauja. Latvijas iedzīvotāju viedoklis par etniskajām attiecībām Latvijā. Rīga. 35. SWD(2020). 530 final. Commission staff working document. Analytical document accompanying the communication from the Commission to the European Parliament and the Council. A Union of Equality: EU Roma strategic framework for equality, inclusion and participation and its accompanying proposal for a revised Council recommendation on national Roma strategic frameworks for equality, inclusion and participation. pp.25-26. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/commission_staff_working_document_analytical_document_ accompanying_the_eu_roma_strategic_framework_for_equality_inclusion_and_participation_en.pdf 36. Theocharis Y., Vitoratou S., Sajuria J. (2017). Civil Society in Times of Crisis: Understanding Collective Action Dynamics in Digitally-Enabled Volunteer Networks. In: Journal of Computer-Mediated Communication, Vol.22, 2017. pp.248-265. 37. UNEP (2012). 21 Issues for the 21st Century: Results of the UNEP Foresight Process on Emerging Environmental Issues. United Nations Environment Programme (UNEP), Nairobi. 38. Zepa B., Kļave E. (red.) (2011). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. Kultūras ministrs N. Puntulis