6. Article

Dod sociālus un vides uzlabojumus, jo ievieš labu praksi un atbildīgas uzņēmējdarbības principus. Latvijas mērķis ir piesaistīt, palīdzēt nodibināt un paturēt savā valstī ārvalstu investorus. Prioritātes tiek noteiktas, lai paaugstinātu varbūtību, ka piesaiste būs veiksmīga, tā sniegs unikālus labumus. Nosakot prioritātes, ir jāņem vērā specifiski sektori, tirgi un investori, kuriem pievērst pastiprinātu uzmanību un nosakot kritērijus potenciālo investoru identificēšanai. Tāpat būtiska ir investīciju piesaistes stratēģijas elastība atkarībā no izmaiņām tirgus pieprasījumā un jaunām (tehnoloģiskām) iespējām. Vienlaikus ir jāņem vērā investīciju projekta pozitīva vai negatīva ietekme uz citām nozarēm, nosakot konkrētus prioritāros sektorus. Būtiski ir arī vides un sociālie aspekti un konsekvence stratēģijas īstenošanā. Latvijas valsts pārvaldei būtu nepieciešams nodrošināt konsekventu nodokļu un finanšu atbalsta mehānismu politiku, kas ir balstīta uzņēmējdarbības vides datos un objektīvos apsvērumos, lai nodrošinātu nacionālā līmeņa ekonomikas pakāpenisku kvalitātes un pārredzamības uzlabošanu, kas arī sekmētu investoru uzticību ilgtermiņā. Lai nodrošinātu augstākminēto ir svarīgi definēt potenciālo ārvalstu investīciju kvalitātes novērtēšanas kritērijus, lai noteiktu investoru dzīvotspēju un atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm, attīstības plānošanas dokumentiem un likumdošanas prasībām. Minēto kritēriju pamatuzdevums ir definēt prioritārās investoru mērķa grupas, gan savlaicīgi identificēt iespējamos investīciju riskus. Ievērojot augstāk minēto potenciālo investoru investīciju projekti/ieguldījumi tiek vērtēti pēc kritērijiem: - Ieguldījumi Inovācijās; - Preču un pakalpojumu eksportu; - Ieguldījumiem infrastruktūrā; - Noieta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības potenciālu; - Ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci; - Produkta/pakalpojumu vieta Globālās piegādes ķēdēs. Vienlaikus projektiem būtu jāveicina vietējo resursu un izejvielu pārstrāde, augstāku tehnoloģisko līmeņu attīstība, preču un pakalpojumu pievienotā vērtībā. Lai nodrošinātu projekta atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un plānotajai attīstībai, investīciju projektu kvalitāte un risku analizē ir veicama šādos aspektos: - Uzņēmuma finanšu stāvoklis; - Uzņēmuma īpašnieku reputācija; - Vai projekts skar ES investīciju izvērtēšanas mehānismā minētos sektorus; - Vai projekts skar Nacionālās drošības likumā noteiktos sektorus; - Projekta ietekme uz vidi un klimatu, veselību un sabiedrību; - Valsts atbalsta nepieciešamība projekta īstenošanai. Primārie nacionālie izaicinājumi ĀTI piesaistē ir saistīti ar: Viens no priekšnosacījumiem investīciju piesaistē ir stabila un investoriem labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Var tikt identificēti vairāki faktori, kas kavē ārvalstu tiešo investīciju ieplūdi Latvijā - izglītības un zinātnes kvalitāte un darbaspēka pieejamība, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības kvalitāte, finanšu pakalpojumu pieejamība un procedūru ilgums, digitalizācijas līmenis, energoresursu izmaksas, atbalsta instrumentu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām lokācijas vietām, administratīvais slogs nepieciešamo publisko pakalpojumu saņemšanā. Attiecībā uz būtiskākajiem faktoriem un kavēkļiem ar ko sastopas investori jānorāda: • Kvalificēta darba spēka pieejamība prioritārajos sektoros (vispārēja IT kompetence, valodu zināšanas, finanšu pratība, profesionālās prasmes tehniskajās nozarēs, īpaši automatizācija, robotizācija, sarežģītu viedo tehnoloģiju vadīšana un programmēšana u.tml.); • TUA atļauju izsniegšanas process; • Vienveidīgas normu piemērošanas process attiecībā uz dokumentu īstuma pārbaudi (IeM, PMLP, Konsulārais dienests) pārceļot darbiniekus (un ģimenes locekļus) uzņēmuma ietvaros un piesaistot darbiniekus no valstīm, kas nav EU; • TUA atļauju pagarināšana uzņēmumu vadītajiem un to ģimenes locekļiem; • Vienkārša atbalsta instrumentu pieejamība Granta veidā par darba vietu radīšanu prioritārajos sektoros (līdzīgi kā Lietuvā un Polijā); • Vienas pieturas kontaktpunkta (platformas) pieejamība attiecībā uz PMLP, NVA un Konsulārā dienesta pakalpojumiem formalitāšu kārtošanai attiecībā uz TUA; • Izglītības sistēmas spēja un kapacitāte nodrošināt kompetenču un prasmju kopumu kas ir un kas nākotnē tiks pieprasīts darba tirgū; • Brīvo ražošanas/industriālo telpu pieejamība SEZ un Brīvostās; • Reputācijas risku novēršana (sankciju saraksti un nozaru karteļi); • Darba spēka mobilitātes risinājumi starp pašvaldībām; • Attīstības teritoriju pieejamība ar atbilstošu zonējumu; • Bankas konta atvēršanas procedūru ilgums (2-7 mēneši); • PVN atmaksa un nodokļu režīmu atbilstība atsevišķu sektoru biznesa modelim (piemēram, kokrūpniecība); • Uzņēmumu gatavības līmenis AML risku un savu sadarbības partneru novērtēšanai, pieejamu rīku neesamība; • Būvvalžu kapacitātē pašvaldībās un pieņemto lēmumu kvalitāte/procedūru ilgums; • Ceļu infrastruktūras plānošanas process. Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai: 4.3.1. Atbalsts digitālo risinājumu, automatizācijas, modernizācijas, jauno dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai, investīciju programmas ražošanas procesu automatizācijai; 4.3.2. Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu, augsto tehnoloģiju pielietošanai tautsaimniecības nozarēs, veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecību, pārejot uz tīru aprites ekonomiku (Eiropas Zaļais kurss74), izstrādāt klimatam draudzīgas ieguves tehnoloģijas; 4.3.3. Sekmēt labvēlīgas ĀTI politikas veidošanu, piesaistot augstas pievienotas vērtībās privātās investīcijas, tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku, īpaši nekustamo īpašumu un nodarbinātības jautājumos; sekmējot banku sektora pārredzamību; 4.3.4. Atbalsts starptautisko biznesa pakalpojumu centriem Latvijā (apmācību nodrošināšana, infrastruktūras attīstība, konsultatīvs atbalsts ārvalstu investoriem juridisko personu darbības un nodokļu jautājumos); 4.3.5. Veicināt uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar investoriem un sadarbību ar Latvijas pētniecības un attīstības institūcijām; 4.3.6. Latvijas industriālo ēku fonda attīstība, Infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam. Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa attīstībā; 4.3.7. Stiprināt LIAA proaktīvo investīciju piesaistes kapacitāti, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, nepieciešamības gadījumā iesaistot plašo Latvijas Goda konsulu tīklu ārvalstīs; 4.3.8. Veidot nacionālas nozīmes tūrisma infrastruktūru, nodrošinot straujāku tūrisma plūsmu atgriešanos pēc Covid-19 krīzes situācijā; 4.3.9. Finansējums klasteru programmu pilnvērtīgai turpināšanai - iespēja klasteriem/ asociācijām/ uzņēmumu apvienībām pastāvīgi plānot un dinamiski, atbilstoši tirgus situācijai īstenot kopīgas eksporta veicināšanas aktivitātes, sekmēt zināšanu kapitāla veidošanos caur atšķirīgu zināšanu un pieredzes pārnesi, kā arī sekmēt dinamisku vērtību ķēžu veidošanos, kas ļauj uzņēmumiem pārvarēt atsevišķa uzņēmuma ierobežojumus mērogā un aktivitāšu tvērumā. Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas uzņēmējdarbības vides investīciju absorbcijas līmeni un finanšu apstrādes kvalitāti, nodrošinot tās pārredzamību, kā arī investoru interešu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēšanu. Tiks sekmēta labvēlīga ĀTI piesaistes politika, pilnveidoti sadarbības modeļi ar ārvalstu investoriem, pakāpeniski virzot investīciju plūsmu uz produktivitāti paaugstinošajām darbībām privātajā sektorā un pāreju uz augsto tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecības nozarēs, kas nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tā pat tiks stiprināta LIAA kapacitāte proaktīvo investīciju piesaistei, pilnveidotas un vienkāršotas Grantu un finanšu instrumentu programmas uzņēmējdarbības kapacitātes uzlabošanai un veicināta kapitāla tirgus (t.sk. "zaļo" finansēšanas instrumentu) attīstīšana un finansējuma pieejamība, nodrošināts kvalitatīvs ārvalstu investoru konsultatīvais atbalsts. 4.4. RĪCĪBAS VIRZIENS: INOVĀCIJAS Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā veidojamas, balstoties uz inovāciju ieviešanu, modernu un digitālu tehnoloģiju izmantošanu un produktivitātes paaugstināšanu. Prasme radīt un arī pielietot dažāda veida inovācijas jeb jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un procesus var nodrošināt nepieciešamo grūdienu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Turklāt sinerģija starp privāto sektoru (uzņēmējiem), publisko sektoru jeb valsts institūcijām un akadēmisko sektoru jeb pētniecības organizācijām ir būtisks priekšnoteikums stratēģisku inovāciju attīstībai uzņēmumā, piemēram, jaunu produktu, tehnoloģiju, pakalpojumu un biznesa modeļu attīstīšanai, kā arī esošo risinājumu pilnveidei un sadarbības veicināšanai. Tas nozīmē arī ciešāku sadarbību starp pētniecības un industriju nozaru infrastruktūras attīstīšanai un pieejamības nodrošināšanai. Kopējā inovācijas ekosistēmā būtiska loma ir jaunuzņēmumiem, kas nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina straujāku ekonomiskās paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai veicinātu inovatīva produkta attīstīšanu un pētniecību, šobrīd paredz iespēju jaunuzņēmumiem saņemt šādas atbalsta programmas: a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai par darba ņēmēju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. 03.10.2019. ir parakstīts sadarbības memorands ar 3 jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām - Latvijas jaunuzņēmumu asociācija "Startin.lv", Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls, kas nosaka nozares attīstības prioritātes.75 Balstoties uz noslēgto memorandu 05.11.2019. ar MK rīkojumu Nr.538 minētajām organizācijām piešķirts finansējums, lai nodrošinātu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību veicinošu aktivitāšu īstenošanu ar NVO starpniecību, t.sk., stiprinot nevalstiskā sektora lomu un kapacitāti, kā arī palielinot tā pienesumu jaunuzņēmumu ekosistēmai Latvijā kopumā. Kā rezultātā ir uzlabota ekosistēmas organizāciju un asociāciju sadarbība, rīkojot regulāras tikšanās ar jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem, uzturēta jaunuzņēmumu datubāze, uzlaboti jaunuzņēmumu darbību regulējošie normatīvie akti, organizēta izstrādāto valsts atbalsta programmu pilnveide un popularizēšana, veicināta ārvalstu investoru interese par Latvijas jaunuzņēmumiem un popularizēti Latvijas jaunuzņēmumu veiksmes stāsti. Tāpēc inovācijas ekosistēmā nepieciešams turpināt stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem un tos pārstāvošajām organizācijām, tādā veidā nodrošinot jaunuzņēmumu plašāku iesaisti Latvijas inovācijas potenciāla palielināšanā un valsts tautsaimniecības izaugsmē kopumā. Plašs atbalsts starptautiskai rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai Latvijas uzņēmumiem, tai skaitā rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanas profesionālajiem pakalpojumiem, kā patentu meklēšana, pieteikumu sagatavošana, patentu maksājumi, arī situācijās, kad sākotnējie patenti tiek pieteikti jurisdikcijās ārpus Latvijas vai ārpus Eiropas Savienības (Parīzes vienošanās ietvaros). Sakārtota rūpnieciskā īpašumu tiesību aizsardzības tiesiskā vide un konsekventa nacionālā industriālā politika attiecībā uz RIS3 jomu attīstību, ņemot vērā jomas uzņēmēju vajadzības un rekomendācijas, ir priekšnoteikums inovāciju attīstīšanai. Augstskolās ir izveidotas efektīvas inovāciju ekosistēmas, kuras ir būtiskās absolventu uzņēmējprasmu attīstībā. Uzsākta Studentu Inovāciju grantu programma, vairākus gadus veiksmīgi darbojas augstskolu inkubatori un starptaugstskolu inkubātors - Zaļo Tehnoloģiju inkubators, kas specializējās tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu attīstībā. RTU izveidota Dizaina fabrika, kas ir daļa no Alto universitātes globālā tīkla. RSU un RTU sadarbojās ar Eiropas Inovāciju Institūtu - EIT https://eit.europa.eu to pārstāvot vairākas kopienās: Heath-KIC, Climate- KIC, Raw Material-KIC, Food-KIC. Būtiska loma inovācijas kapacitātes stiprināšanā ir arī spējai piesaistīt finanšu kapitālu, augsti kvalificētu darbaspēku (talantu piesaisti) un nodrošināt kvalitatīvu sadarbību ar pētniecības organizācijām. Cieša sadarbība starp uzņēmējiem un pētniecības organizācijām sniedz iespēju veikt kopīgus pētniecības un attīstības darbus, kas var rezultēties jaunos vai būtiski uzlabotos produktos vai pakalpojumos ar augstu komercializācijas potenciālu un tirgus pieprasījumu. Līdz ar to, nepieciešams turpināt attīstīt cilvēkkapitāla, t.sk. P&A cilvēkkapitāla, kapacitāti, P&I infrastruktūras koplietošanu, stiprinot digitālās un IKT prasmes, lai attīstītu zināšanu un tehnoloģiski ietilpīgākus produktus un pakalpojumus un celtu produktivitātes līmeni. Vienlaikus statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām valstīm.76 Uzņēmumu biznesa modeļi nav pietiekami orientēti uz inovāciju attīstīšanu, uzņēmumu vadītājiem joprojām ir nepietiekamas zināšanas par dažādu inovāciju daudzveidīgajām iespējām, inovāciju stratēģisko vadīšanu uzņēmumu konkurētspējas priekšrocību radīšanā un inovāciju aizsargāšanas paņēmieniem, kā arī uzņēmumi nepietiekami pārzina to rīcībā esošās materiālās un nemateriālās vērtības, piemēram, pieejamo zinātību, intelektuālo īpašumu un tehnoloģisko potenciālu, kas var kļūt par pamatu dažādu stratēģisku inovāciju attīstīšanai. Vienlaikus ir jāstiprina informācijas apmaiņa starp iesaistītajām personām un jāveido izpratne par klasteru iniciatīvu sniegtajām iespējām. Kopumā valsts intervence veidojama pilna cikla inovāciju atbalstam ar mērķi samazināt laiku, kas nepieciešams inovāciju ienākšanai tirgū. Tas nozīmē gan atbalstu jauno izstrāžu pilota projektiem, kas nodrošinātu straujāku šo izstrādņu komercializāciju un ienākšanu tirgū, gan atbalstu uzņēmumiem specializēto ražošanas aktīvu iegādei jaunu, inovatīvu produktu ražošanai. Vienlaikus vērtējamas esošo inovāciju atbalsta formu pilnveidošanas iespējas, lai nodrošinātu finansiāli ietilpīgāku uzņēmumu inovāciju projektu īstenošanu, piemēram, paplašinot inovāciju vaučeru atbalstu. NIP pamatnostādņu īstenošanas kontekstā būtisks ir arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587)77 noteiktais viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts, kura mērķis ir radīt vidi pilsētās un to funkcionālajās teritorijās viedo risinājumu (produktu jaunu pakalpojumu sniegšanai vai esošu pakalpojumu uzlabošanai, tai skaitā ar eksporta potenciālu) attīstībai, izveidojot starpsektorālu un starpinstitucionālu koordinācijas mehānismu, kas ilgtermiņā veicina visu iesaistīto un ieinteresēto dalībnieku līdzatbildīgu sadarbību inovatīvu risinājumu attīstīšanā. Līdz ar to, lai sekmētu inovāciju attīstību un zināšanu pārnesi arī reģionos, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviests jauna veida pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes risinājumi (piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā preču pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību administrācijas darbā u.tml. VARAM viedo pašvaldību kontekstā plāno īstenot atbalsta pasākumus šādos virzienos: 1) uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai nepieciešamās vides radīšana, kas iekļauj arī testa vietu izveidi un cita starpā paredz plānošanas reģionu būtisku lomu inovācijas veicināšanā; 2) publisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošanā, neaprobežojoties tikai ar enerģētiku un mobilitāti, bet atbalstot viedos risinājumus arī tādās pašvaldību kompetences jomās kā komunālie pakalpojumi un teritorijas labiekārtošana; tūrisms; izglītība un kultūra; veselības aprūpe, veselīgs dzīvesveids un sociālā aprūpe; sabiedriskā kārtība (t.sk. drošība); energoefektivitāte, vispārējā pārvalde, t.sk., sabiedrības iesaiste; 3) reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveidei un darbībai, paredzot plānošanas reģionu un pašvaldību būtisku lomu inovācijas veicināšanā, gan izveidojot nepieciešamo ekosistēmu (regulāru sadarbību starp publisko pārvaldi, privāto un akadēmisko sektoru, citām iesaistītajām pusēm) un infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīvu produktu testēšanā un turpmākā virzībā tirgū, cita starpā sniedzot ieguldījumu arī mācību satura pilnveidošanā, lai nodrošinātu reģiona ekonomiskajai specializācijai un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu speciālistu piesaisti. Sadarbības veicināšana starp publisko, privāto un akadēmisko sektoru, stabila biznesa ideju autoru, jauno uzņēmēju, valsts uzņēmumu sadarbības sistēma, klasteru pieejas attīstība, tīklošanās iespēju radīšana, patstāvīga uzņēmēju un plašākas sabiedrības informētība un, iesaiste dažādu valsts lēmumu pieņemšanā, atbalsts tehnoloģiskajām un netehnoloģiskajām inovācijām, kā arī Latvijas tēla stiprināšana starptautiskajā biznesa vidē ir instrumenti, kā panākt inovatīvu ideju un aktivitāšu iedzīvināšanu uzņēmējdarbības vidē. Covid-19 krīzes kontekstā ir identificēta nepieciešamība nodrošināt publiskā atbalsta instrumentus gan lietišķo pētījumu īstenošanai, gan uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, tādējādi nodrošinot straujāku krīzes un pēckrīzes vajadzībām atbilstošu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanu un ieviešanu. Vienlaikus, nepieciešams turpināt arī fundamentālo un lietišķo pētniecību, kas rada pamatu zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uz uzņēmējdarbības sektoru, inovatīvu risinājumu un jaunu produktu komercializācijai un nodrošina ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai: 4.4.1. Paplašināt esošos, sevi pierādījušos atbalsta mehānismus, lai tie nodrošinātu atbalsta instrumentu sinerģiju un savstarpējo papildinātību, kā arī sabalansētu finansējuma struktūru visā pētniecības un inovācijas ciklā, samērojot pētniecībai, komercializācijai un inovāciju ieviešanai tirgū pieejamo finansējumu; 4.4.2. Veicināt publiskā sektora vēlmi investēt inovatīvu risinājumu ieviešanā, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas. Jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšana pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās - viedās pašvaldības (kompleksi risinājumi, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem); 4.4.3. Veicināt inovācijas aktivitātes valsts kapitālsabiedrībās, tai skaitā, stiprinot valsts un pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību pētniecības un attīstības stratēģisko plānošanas un analītikas kapacitāti, veicinot līderību pētījumu pasūtīšanā un eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā; 4.4.4. Veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju ekosistēmu, kurā iesaistās attiecīgās sfēras nozares, lai radītu iespēju lielajām valsts kapitālsabiedrībām, sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs; 4.4.5. Sekmēt digitālo transformāciju un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu, tai skaitā mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu privātajā un publiskajā sektorā; 4.4.6. Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās, atbalstot fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanu, atbalstot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, kā arī tehnoloģisko un netehnoloģisko inovāciju attīstīšanu un ieviešanu dažādos inovācijas attīstības posmos; 4.4.7. Sekmēt finanšu instrumentu izmantošanu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu ieviešanā. Jaunu finanšu instrumentu nodrošināšana komersantiem inovāciju attīstībai un veicināšanai, tai skaitā atbalsts produktivitātes celšanai reģionos; 4.4.8. Nodrošināt atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai; 4.4.9. Nodrošināt kvalitatīvu tiesisko un konsultatīvo bāzi un atbalstu uzņēmumiem īpaši intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, patentu aizsardzībā; 4.4.10. Turpināt uzņēmumu vadītus lietišķos pētījumus (Kompetenču centri), kas nodrošinātu arī turpmāku investīciju piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un lielu nozīmi Latvijas ekonomikas konkurētspējas un transformācijas nodrošināšanai, tai skaitā īstenojot pilna cikla inovāciju principu; 4.4.11. Veicināt inovācijas ekosistēmas attīstību augstskolās, veidojot atbalsta programmas uzņēmēj prasmju attīstībai, biznesa inkubātorus un koprades telpas. Jāpaplašina sadarbība ar EIT; 4.4.12. Nodrošināt tiesiskā regulējuma izveidi pilotteritoriju, jeb inovāciju zonu ierīkošanai, kur strādā atvieglots inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju testēšanas saskaņošanas process, tādā veidā paātrinot viedās mobilitātes risinājumu komercializāciju, ceļot vietējo uzņēmumu kapacitāti eksportspējīgu risinājumu radīšanā, kā arī radot pievilcīgu vidi ārvalstu tehnoloģiju inovāciju uzņēmumiem. Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, tādējādi ceļot Latvijas komersantu produktivitāti, valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. Plānots kāpināt publisko un privāto investīciju ieguldīšanu inovāciju izstrādē un ieviešanā, nodrošinot investīciju pieejamību visā pētniecības un inovācijas ciklā, kā arī stiprināt sadarbību starp pētniecības organizācijām, komersantiem t.sk. jaunuzņēmumiem un valsts kapitāldaļu uzņēmumiem un publisko sektoru konkurētspējīgu produktu, pakalpojumu un procesu radīšanā. Tiks veicināta komersantu izpratne par nepieciešamību ieguldīt pētniecībā un inovācijā, kā arī savā darbības jomā meklēt inovāciju iespējas un tās īstenot, tostarp informējot plašāku sabiedrību par inovāciju un globālo vērtību ķēžu sniegtajam iespējām un lomu ekonomikas izaugsmei. 4.5. RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU PIEEJAMĪBA Kapitāla tirgus Latvijā ir salīdzinoši ierobežots, ES struktūrfondu atbalsta programmas un tajās pieejamie finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai ir ierobežoti gan to pieejamības nosacījumu, gan apjoma ziņā. Savukārt, banku kreditēšanas politika ir vairāk orientēta uz uzņēmumiem ar stabiliem finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Uzņēmumiem ir grūtības iegūt ilgtermiņa finansējumu gadījumos, kad pašu kapitāls (dalībnieku līdzdalība) vai nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā. Tā rezultātā veidojas izteikts finanšu līdzekļu trūkums darbībai iekšējā tirgū, uzņēmumu izaugsmei, attīstībai un eksporta veikšanai. Galvenie izaicinājumi ar ko uzņēmējiem ir jāsaskaras: ‒ Likviditāte un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība; ‒ Nekonkurētspējīgas banku procentu likmes un termiņi; ‒ Nepietiekams finansējums inovācijas un digitalizācijas projektu realizācijai; ‒ Nepietiekams finansējums inovatīvu biznesa modeļu finansēšanai; ‒ Vāji attīstīts riska kapitāla un kapitāla tirgus; ‒ Pieaugoši starptautiskās tirdzniecības riski. Jāatzīmē, ka pieeja apgrozāmajam un investīciju kapitāla finansējumam ir nozīmīgs faktors gan mazo un vidējo komersantu uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai, uzņēmējdarbības uzsācējiem un inovatīviem, strauji augošiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem. Ņemot vērā apsvērumus un identificētos šķēršļus, kas saitīti ar finansējuma trūkumu, jo īpaši apgrozāmiem līdzekļiem un salīdzinoši ilgstošu naudas apriti, ir nepieciešams veidot valsts stimulus finanšu pieejamības veicināšanai. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt valsts atbalsta instrumentu pieejamību, lai novērstu Covid-19 radītās sekas, kā rezultāta lielai daļai uzņēmumu rentabilitātes rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies, kā arī stimulētu lielu investīciju projektu ražošanas izvietošanai Latvijai attīstību, tādējādi veicinot saistīto uzņēmumu ekosistēmu izveidošanos, kas primāri notiek ap lieliem uzņēmumiem. Būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā, stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos gados. Īstermiņa un vidēja termiņa lielākais izaicinājums uzņēmumiem ir likviditāte un apgrozāmo līdzekļu pietiekamība, kurus radījusi nepietiekoša darījumu un finanšu plūsma, kas mazina iespējas segt saistības pret kreditoriem, tai skaitā finanšu institūcijām kā ar eksportu saistīto risku pārvaldība, vienlaicīgi nezaudējot starptautisko konkurētspēju. Lai nodrošinātu ekonomikas pārorientēšanos, nepieciešams atbalstīt uzņēmumu produktivitātes celšanu un digitalizāciju caur jaunu tehnoloģiju ieviešanu, tostarp veicinot ilgtspējīgas un videi draudzīgas ražošanas attīstību. Pēc Covid-19 seku mazināšanai primārie sasniedzamie rādītāji ir atbalsta pasākumi lielajiem komersantiem finanšu instrumentu veidā (garantijas un aizdevumi), turpmākajās darbības jāattīsta trīs līmeņu finansēšanas sistēma: krājaizdevumu sabiedrības mikro uzņēmumiem, banku kredīti vidējam līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem (pašu kapitāla investīciju fonda (pamatkapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi) izveide un finanšu instrumenta ALTUM aizdevuma vidējiem un lielajiem uzņēmumiem ar garu atmaksas termiņu īstenošana. Turpmākās izaugsmes nodrošināšanai, svarīgi ir aktivizēt riska kapitāla fondu investīcijām kapitālā, ieviešot finanšu instrumentu ar Granta elementu ražošanas procesu pilnveidei un paplašināšanai, tai skaitā digitalizācijai, izveidojot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai īstenojot programmu - atbalsts uzņēmumu digitālajai transformācijai. Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai: 4.5.1. Finanšu pieejamības veicināšana uzņēmumu darbības saglabāšanai (jaunu produktu izstrādei, produktu testēšanai un sertifikācijas programmām, investīciju programmas automatizācijai un robotizācijai, ražošanas infrastruktūras attīstīšanai enerģētikas politikas stiprināšana, jeb energoefektivitātes programmu veicināšana); 4.5.2. Finanšu instrumentu attīstība, kreditēšanas paplašināšanā (esošo finanšu instrumentu pilnveide ietverot tajos Granta elementu, kas finanšu instrumentu padara klientam pieejamāku, atbalsta pasākumu veicināšana finanšu instrumentu veidā gan lielajiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (garantijas un aizdevumi)); 4.5.3. Kapitāla tirgus atbalsta pasākumu izstrāde (atbalsts mazo, vidējo un lielo uzņēmumu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos), kapitāla tirgus akseleratora fonda (Baltijas IPO fonda izveide); 4.5.4. Finanšu pieejamība dalībai horizontālajās ES programmās (Horizon Europe, Innosup, COSME, EIT u.c. programmās). Atbalsta rezultātā plānots novērst tirgus nepilnības, nodrošināt atbalstu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem gan apgrozāmiem līdzekļiem gan investīcijām, kā arī ieguldījumiem kapitālā, stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, vienlīdz nodrošinot papildus finansējumu likviditātes atbalstam. Sniegs plašākas iespējas finansējumam augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai, produktivitātes kāpināšanai esošajos apstrādes rūpniecības uzņēmumos un inovatīvu, eksportspējīgu produktu attīstībai. Palīdzēs novērst Covid-19 radītās sekas, paaugstinot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, kas likumsakarīgi radīs labvēlīgākus apstākļus un veicinās kredītiestāžu vēlmi finansēt uzņēmumos izlīdzinot plaisu, kas radusies krīzes periodā. NIP pamatnostādņu projekts izstrādāts pamatojoties uz Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam78 iekļautajiem mērķiem un izaicinājumiem, kā arī citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas dokumentiem, kas aprakstīti NIP pamatnostādņu 5.sadaļā. 5. Informācija par politikas mērķu sasaisti ar nacionālo attīstības plānu, latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī es politikas plānošanas dokumentiem NIP pamatnostādnēm ir sasaiste ar vairākiem politikas plānošanas dokumentiem un tajos izvirzītajām prioritātēm (skat. 2.tabulu). 2.tabula Pamatnostādnēs minēto uzdevumu sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem Nr.p.k. Dokumenta nosaukums Sasaiste ar Nacionālo Industriālo politiku 1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam79 (apstiprināta ar Latvijas Republikas 2010.gada 10.jūnija lēmumu) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski augstākais valsts attīstības plānošanas dokuments, kurā izvirzītie valsts ilgtermiņa attīstības mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva tiek īstenota, realizējot pakārtotas nozaru un teritoriju attīstības politikas. Inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība ir tās prioritātes, kuras ir saistāmas ar NIP pamatnostādnēm. 2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam80 NAP 2021.-2027.gadam ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. NAP nosaka vidēja termiņa attīstības virzienu un prioritātes, kā arī iezīmē veicamos valsts atbalsta un investīciju pasākumus. NAP izvirzītās prioritātes: 1. "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība"; 2. "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"; 3. "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki"; 4. "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei"; 5. "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei"; 6. "Vienota, droša un atvērta sabiedrība". NIP pamatnostādņu rīcības virzieni, uzdevumi un apakšuzdevumi ir cieši saistīti ar NAP prioritātēm un kopumā balstīti uz vienota mērķa sasniegšanu. Detalizētāka informācija par no NAP izrietošajiem rīcības virzieniem, uzdevumiem un tiem paredzēto finansējumu atspoguļota NIP pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" un NIP pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija". 3. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2019.-2022.gadam81 (MK 22.05.2019. rīkojums Nr.247) Kā būtiskākais valdības instruments uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un administratīvo šķēršļu mazināšanai ir ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (UVPPP), kurā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar normatīvo aktu uzlikto prasību atvieglošanu uzņēmējdarbības veikšanai Doing Business jomās - uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecība, nekustamo īpašumu reģistrācija, investoru tiesību aizsardzība, nodokļu maksāšana, pārrobežu tirdzniecība, līgumu izpilde un uzņēmējdarbības izbeigšana. UVPPP mērķis cieši ir saistīts ar NIP pamatnostādņu rīcības virzienu "Uzņēmējdarbības vide", to mērķis ir radīt maksimāli pievilcīgu vidi uzņēmējiem, veidojot pieejamus saprotamus pakalpojumus, mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī veicināt uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti. 4. "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"82 (Ministru kabineta 26.11.2019. rīkojums Nr.587) Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi, ir izvirzīti divi apakšmērķi: A. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos: • Vietas sagatavošana uzņēmējam un to produktivitāte; • Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos; • Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība; • u.c. B. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos: • Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, tai skaitā viedu risinājumu piemērošana pakalpojumu sniegšanā un efektivitātes uzlabošanā; • Sasniedzamība un dzīves vide reģionos; • Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte; • u.c. Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem reģionālās nevienlīdzības mazināšanai, dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī industriālās un teritoriālās vides sakārtošanai Latvijā. Reģionālās politikas ietekme tūrisma nozares veiksmīgai attīstībai ir būtiska un ietekmē gan tūrisma pārvaldības jautājumus, gan publiskās infrastruktūras papildinošo lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un tūrisma produktu veidošanā, kā arī skar patreiz globāli būtisko klimata pārmaiņu ietekmi tieši uz dabas resursiem, kas ir liela daļā no Latvijas tūrisma piedāvājuma. Reģionālās politikas pamatnostādnes pastiprina piekrastes teritorijas svarīgumu tūrisma attīstībā Latvijā. 5. Informatīvā ziņojuma "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai"83 projekts (izskatīts Ministru kabineta komitejas 11.03.2013 sēdē, protokols Nr.10, 1.§) Ilgtermiņa enerģētikas politika Stratēģijas 2030 ietvaros tiek plānota, balstoties uz aktualizētām valsts ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm laika periodam līdz 2030. gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru, īpaši atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un emisiju kontekstā. Enerģētikas jautājumi tiek skatīti visu NIP pamatnostādņu griezumā. Globālā līmenī tiek būtiski sagaidīta pāreja uz viedu zaļās enerģijas ražošanu un patēriņu. 6. Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030 (LIBRA)84 LIBRA ir ilgtermiņa stratēģija vienam no Latvijas prioritārajiem ekonomikas attīstības virzieniem "Viedās specializācijas stratēģijā" (RIS3 virziens "Zināšanu ietilpīga bioekonomika"). Šajā stratēģijā ir iezīmēti bioekonomikas attīstības mērķi, virzieni un konceptuālie pasākumi. Latvijas Bioekonomikas stratēģija 230 ir cieši saistīta ar NIP pamatnostādņu 3.sadaļu "Viedās specializācijas stratēģija" aprakstīto. 7. Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu85 (atbalstīts Ministru kabineta 2019.gada 15.aprīļa sēdē - Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr.19, 2.§) Progresa ziņojums nosaka Latvijas investīciju vajadzības 2021.-2027.gadam. Progresa ziņojums paredz šādu politikas virzienu - "Konkurētspējas veicināšana" un tā rīcības virzienus: - Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija. Efektīvas un ekonomiskākas valsts pārvaldes izveide; - Produktīvo investīciju un eksporta veicināšana. Finansējuma pieejamības sekmēšana komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, sniedzot aizdevumus un riska investīcijas, aizdevuma un eksporta garantijām; - Inovācijas, pētniecība un attīstības. Finansējuma pieejamības veicināšana un ieguldījumi pētniecībā un attīstībā; - Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Elektronisko sakaru vienlīdzīga pieejamība visā Latvijas teritorijā, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā; - Transporta un vides infrastruktūra. Konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēmas izveide un attīstība, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti. Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanas jautājumos. 8. Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam86 Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam ir vīzijas dokuments, ietvardokuments politikas plānotājiem. Kā viens no Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības virzieniem minēta arī pētniecība un inovācijas oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās. Pētniecības un inovāciju attīstība sniegs būtisku ieguldījumu Stratēģijas īstenošanā. Stratēģija sniedz vīziju, saskaņā ar kuru (6.1.nodaļa): • oglekļa mazietilpīgas attīstības (OMA) principi ir integrēti visos valsts finansētajos pētījumos; • pētniecības un inovācijas attīstībai, jaunu un uzlabotu tehnoloģiju un procesu izstrādei tiek sekmīgi piesaistītas investīcijas; • sasniegts augsts pētniecības rezultātu komercializācijas un konkurētspējas līmenis; • uzlabojumi resursu efektivitātē sniedz iespēju izaugsmei caur eko-inovācijām un "zaļajām" darbavietām; • ir labi attīstīts pētniecības cilvēkkapitāls, infrastruktūras koplietošanas un sadarbības kultūra; • radīta plaša, ērti pieejama un praktiski izmantojamu zināšanu bāze, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un CO2 emisiju piesaistes nodrošināšanu. Sabiedrības dzīves aspektos arvien pieaugošu lomu ieņem procesu digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kā arī saasinās globālo klimata pārmaiņu radītā ietekme, kas ņemot vērā ES un Latvijas izvirzīto mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, prasa visas tautsaimniecības pārstrukturēšanos. Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam jautājumi tiek caurvīti arī NIP pamatnostādnēs. Visās RIS3 specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī vides aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas sagatavotais Zaļais kursa satvars. 9. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam87 Plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Plānā ir iekļauti visu Enerģētikas savienības dimensiju mērķi un to sasniegšanai nepieciešamās rīcībpolitikas un pasākumi. Plāna ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs izvirzītajiem izaicinājumiem: veicināt resursu efektīvu izmantošanu, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspēju, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām, stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. 10. Informatīvais ziņojums "Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību"88 (izskatīts Ministru kabineta 04.02.2020. sēdē, protokols Nr.5, 33.§) Informatīvais ziņojums nosaka turpmāko politiku attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē, izmantošanas veicināšanu privātajā sektorā, pētniecību, sabiedrības informēšanu, regulējumu. Digitālās transformācijas (digitalizācija, automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts u.c.) sekmēšana uzņēmējdarbībā, t.sk. apstrādes rūpniecībā ir arī NIP pamatnostādņu viens no galvenajiem izaicinājumiem. 11. Informatīvais ziņojums "Latvijas atvērto datu stratēģija"89 (apstiprināts Ministru kabinetā 2019.gada 20.augustā) Informatīvajā ziņojumā tiek aprakstīta atvērto datu situācija Latvijā 2019.gada sākumā, izskaidrota atvērto datu stratēģijas ieviešanas principu izveide, aprakstīti datu publicēšanas ieguvumi un izaicinājumi, starptautiskās novitātes atvērto datu jomā un tos ietekmējošie faktori, kā arī aprakstīti datu stratēģijas ieviešanas principi un katram ieviešanas principam noteikti sasniedzamie rezultāti. Viens no stratēģijas mērķiem ir veicināt Latvijas valsts pārvaldes iestādes to rīcībā esošos datus padarīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem nav ierobežota ar nacionālajiem vai starptautiskajiem tiesību aktiem vai līgumiem, tajā skaitā ierobežotas pieejamības vai valsts noslēpuma objektus saturošus datus vai informāciju. Stratēģijā ir identificēti konkrēti uzdevumi valsts pārvaldes iestādēm turpmākajiem trīs gadiem. Īstenojot šos uzdevumus, Latvija virzīsies datos balstītas sabiedrības virzienā. Lai Atvērto datu politikas plānošana un tās ieviešana, kā arī lai publiskās pārvaldes un iesaistīto nozares partneru sadarbība būtu efektīva, visām ieinteresētajām pusēm jābūt vienādam redzējumam, un jāvienojas par konkrētiem kopējiem mērķiem un termiņiem, kā arī jāsaskaņo prioritātes. NIP pamatnostādnēs analizēti jautājumi par valsts sniegto pakalpojumu atvērtību, savus pakalpojumus aprakstot caur dažādām dzīves situācijām. 12. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (izstrādes procesā)90 Pamatnostādnes nosaka zinātnes nozares politikas stratēģiskos mērķus un iezīmē rīcības virzienus, galvenās reformas un investīcijas P&A sistēmas attīstīšanai. ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras, radošas, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. ZTAI politika paredz pasākumus, kas nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību; pētniecības izcilības paaugstināšanu, starptautiskās sadarbības un inovācijas kapacitātes stiprināšanu, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un pētniecības sociālās un ekonomiskās vērtības paaugstināšanu. tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Īpaša sasaiste ar NIP pamatnostādnēm veidojas attiecībā uz savstarpēji salāgotas zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, lai sekmētu sekmīgu augstskolās un zinātniskajās institūcijās radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbības sektorā inovāciju un augstākas pievienotas vērtības produktu radīšanai, t.sk. Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas kontekstā. 13. Izglītības un prasmju attīstības Pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (izstrādes procesā)91 Pamatnostādņu mērķis: noteikt vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes - vispārējo izglītību, profesionālo un pieaugušo izglītību un augstāko izglītību, fokusējoties uz kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības aspektiem. Izglītības attīstības virsmērķis 2021.-2027.gadam ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. (tiks precizēts atbilstoši plāna aktuālajai versijai) Minētās pamatnostādnes ir cieši saistītas ar NIP pamatnostādņu 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un uzdevumi" izvirzīto rīcības virzienu - Cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšana, jeb konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmei atbilstošs darbaspēks, tai skaitā STEM veicināšana skolās, ārpusskolas interešu izglītībā, augstākajā izglītībā, mūžizglītības iedzīvināšana uzņēmējos un sabiedrībā kopumā. 14. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Pamatnostādņu mērķis: sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi. Rīcības virzieni: (1) Ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību; (2) Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū; (3) Iekļaujošs darba tirgus un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū; (4) Attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai. (tiks precizēts atbilstoši plāna aktuālajai versijai) Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem reģionālās nevienlīdzības mazināšanai, dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī industriālās un teritoriālās sociālās vides sakārtošanai Latvijā. 15. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Pamatnostādņu projekts ir saistīts arī ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, jo sabiedrības veselība (iedzīvotāju dzīvesveids, veselības stāvoklis un saslimstība un mirstība) arī būtiski ietekmē darba tirgus cilvēkkapitāla nodrošinājumu, un Latvijas ekonomiskā attīstība nav iedomājama bez veseliem un darbspējīgiem iedzīvotājiem. Ļoti negatīvi darbaspēka pieejamību Latvijā ietekmē priekšlaicīga iedzīvotāju mirstība. Piemēram, priekšlaicīgi (0-64 gadu vecumā) 2018.gadā Latvijā miruši 6554 iedzīvotāji, no tiem, 0-4 gadu vecumā 104, 15-49 gadu vecumā 1824 cilvēki. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam risinās šo problēmu, nosakot rīcības virzienus un uzdevumus gan veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā, uz personu vērstas un integrētas veselības aprūpes attīstīšanai, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. (tiks precizēts atbilstoši plāna aktuālajai versijai) Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir cieši saistītas ar NIP pamatnostādņu 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un uzdevumi" izvirzīto rīcības virzienu - Cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšana jeb vides pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī personām ar kustību traucējumiem (tostarp atbalsts mājokļu pielāgošanai), sociālo mājokļu pieejamībai u.c.; un rīcības virzienu "Inovācijas", kas tostarp paredz pasākumus Biomedicīnas ekosistēmas un stratēģiju Precīzijas medicīnas vērtību ķēžu attīstību, kuru attīstībai ir nepieciešama veselības un medicīnas datu atvēršana pētniecībai un inovācijām. 16. Eiropas Komisijas paziņojums - Jauna Eiropas industriālā stratēģija - (turpmāk - Stratēģija)92 Stratēģija sniedz informāciju par rūpniecības nozares nozīmi tautsaimniecībā, informāciju par to, ko vēlamies sasniegt šajā nozarē līdz 2030.gadam un vēlākā laikā. Stratēģija iezīmē galvenās tendences, kas aptvertas un analizētas arī NIP pamatnostādnēs: - Jāveido padziļināts un digitālāks vienotais tirgus; - Jāiestājas par visā pasaulē vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; - Jāatbalsta rūpniecība virzībā uz klimatneitralitāti; - Jāveido pilnīgāka aprites ekonomika; - Rūpniecība jāiedvesmo inovēt; - Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās; - Investīcijas un pārkārtošanās finansēšana. Šī stratēģija liek pamatu industriālajai rīcībpolitikai, kas atbalstīs divējo pārkārtošanos, padarīs ES rūpniecību konkurētspējīgāku pasaules mērogā un palielinās Eiropas stratēģisko autonomiju. Stratēģijas mērķi cieši saistīti ar izaicinājumiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem, kas analizēti un iekļauti NIP pamatnostādnēs. 17. "Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam" (VSS-1081; TA-1108 (02.07.2020.))93 Plāna mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Plāns nosaka galvenos rīcības virzienus un pasākumus aprites ekonomikas ieviešanai: 1) Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu; 2) Resursu produktivitātes uzlabošana visās tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un inovācijas attīstību; 3) Priekšnoteikumu veidošana preču otrreizējai izmantošanai; 4) Pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem veicināšana; 5) Materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs; 6) Pašvaldību lomas stiprināšana aprites ekonomikas principu ieviešanā; 7) Sabiedrības iesaiste, informēšana un izglītošana. Rīcības plāna projektam ir cieša saistība ar NIP pamatnostādnēm, jo Latvijas ekonomikas ilgtspējas nodrošināšanā un inovāciju radīšanā, tiecoties uz ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām, būtiski ņemt vērā arī noteiktos Latvijas vides aizsardzības un klimata mērķus, īpašu uzmanību pievēršot aprites ekonomikas un klimata jautājumu integrācijai un attīstībai gan uzņēmējdarbībā, gan zinātnē. 18. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam94 Prioritārais mērķis izvirzīts Ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra, un kā galvenos darbības virzienus nosakot: kultūras pakalpojumu pieejamību, sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, kultūras daudzveidības stiprināšanu, kultūrizglītība. Kultūras nozīme tūrisma nozarē ir būtiska un daudzveidīga, tās lielākā ietekme ir uz vietējā tūrisma attīstību (veicinot nacionālās identitātes veidošanos un stiprināšanos, teritoriālās attīstības veicinošs faktors bagātinot tūrisma kopējo piedāvājumu), savukārt, starptautiskās nozīmes kultūras resursi veicina tūrisma eksporta attīstību (kultūras produktu patēriņš un ārējo attiecību veidošana). Latvijas spēcīgie kultūras nesēji jeb "kultūras personības" veido vienu no nozīmīgām Latvijas tēla šķautnēm, veicinot plašāku atpazīstamību inteliģences un izglītotas sabiedrības daļā. Tikpat nozīmīga ir ekonomiskā pienesumu veidojošās radošo industriju izpausmes. 19. Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Mērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Kā potenciāli iespējamajos rīcības virzienus var minēt sporta nozares finansēšanas sistēmas pilnveidi, sporta infrastruktūras attīstības stratēģiskos virzienus, sabiedrības iesaisti fiziskajās vai sportiskajās aktivitātēs, jaunatnes sporta attīstību un ar to saistīto sporta speciālistu kvalifikāciju, fizisko aktivitāšu lomu un kvalitāti dažādās izglītības pakāpēs. Pamatnostādņu sasaiste ar tūrisma politiku ir potenciālā sporta tūrisma attīstība un tā komercializācijā nacionālā mērogā, tostarp daudz efektīvāk izmantojot sporta infrastruktūru, kā arī starptautisko pasākumu organizēšana kā tūrisma, valsts tēla atpazīstamības veicināšanas un investīciju piesaistes instruments. 20. Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam95 Transporta politikas mērķis ir veidot integrētu transporta sistēmu, kas nodrošina efektīvu, ilgtspējīgu, drošu un gudru cilvēku un kravu mobilitāti, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, nodrošinot uzņēmējdarbības vides pieejamību un dodot ieguldījumu pārejā uz zema emisiju līmeņa sabiedrību. Noteikti šādi sasniedzamie politikas rezultāti: • Uzlabotas mobilitātes iespējas; • Samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides kvalitāte; • Nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra un pakalpojumi; • Paaugstināta transporta drošība un drošums; • Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana. Pamatnostādnēm ir cieša saistība ar tūrisma nozares attīstību pamata un papildinošas infrastruktūras veidošanā. 21. Mikromobilitātes attīstības plāns 2021.-2024.gada Plāna mērķis ir pilnveidot mobilitātes iespējas, pilsētvides publiskās satiksmes telpas optimālu izmantošanu visiem satiksmes dalībniekiem, veicinātu mijsatiksmes sistēmu izveidi un videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu kā arī, lai turpinātu velosatiksmes attīstības plānā 2018.-2020.gadam noteikto. 22. Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2018.-2023.gadam96 Nosaka veidu, kā tiek īstenoti tūrisma politikas uzdevumi, plānojot tūrisma mārketinga pasākumus, kā arī koordinējot tūrisma nozares īstenotās aktivitātes prioritārajos tūrisma tirgos. Stratēģijas mērķis ir panākt pārdomātu, saskaņotu un spilgtu Latvijas tūrisma jomas komunikāciju un tūrisma produktu konkurētspējas palielināšanu ārvalstīs un vietējā tirgū, veicinot valsts tēla atpazīstamību, ilgtspējīgu tūrisma attīstību un efektīvu līdzekļu pielietojumu. Tūrisma attīstību nosaka arī citi zemāka līmeņa plānošanas dokumenti - stratēģijas, plāni, kas aptver gan reģionālo tūrisma asociāciju, gan Latvijas plānošanas reģionu, gan Vietējo rīcības grupu un atsevišķu lielo pilsētu attīstības stratēģijas tūrismā. Plānošanas perioda 2021.-2027.gadam uzdevums ir panākt ciešāku sasaisti starp augstākā līmeņa plānošanas dokumentiem, panākot sinhronizētu rezultivitāti izpildē. 23. Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns ir sagatavots pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām, kurā apkopoti rīcības virzieni un veicamie pasākumi. Veselības (galvenokārt, medicīnas) tūrisms ir noteikts kā viens no prioritāriem veidiem arī periodā 2021.-2027., attiecīgi daļa no Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānā 2019.-2023.gadam attiecināmi. Plāns nodrošina dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību un tajā ir noteikti šādi rīcības virzieni 1) Darbības ilgtspējas nodrošināšana; 2) Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana; 3) Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts, izveide. 24. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Digitālās transformācijas pamatnostādņu mērķis ir attīstīt vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm. Latvijas digitālā transformācija ir stratēģija virzībai uz tādu sabiedrību, kas balsta savu labklājību digitālo tehnoloģiju iespēju efektīvā izmantošanā un radošā attīstībā. Digitālās transformācijas pamatnostādnēm ir cieša saistība ar NIP pamatnostādnēm, jo digitālais aspekts caurvijas visiem NIP pamatnostādņu rīcības virzieniem un uzdevumiem: - visa sabiedrība izprot, orientējas un paļaujas uz digitālo iespēju telpu; - uzticamība un drošība digitālajā telpā; - ir pieejamas tehnoloģijas; - tautsaimniecības, t.sk. valsts pārvaldes digitalizācijas transformācija; - inovatīvi risinājumi izmantojot jaunākos IKT sasniegumus un tos attīstot. (tiks precizēts atbilstoši plāna aktuālajai versijai) 25. Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Mājokļu pieejamības pamatnostādņu mērķis ir noteikt risinājumus ilgtermiņā pieejama mājokļa nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem, paredzot, ka tiek sniegts atbalsts personu grupām mājokļu pieejamības nodrošināšanai; esošais dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst mūsdienu energoefektivitātes, būvniecības un labiekārtotības standartiem; pastāv stabila jauna dzīvojamā fonda attīstība, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību gan mājokļiem uz tirgus nosacījumiem, gan sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Mājokļu pieejamības jautājumi ir analizēti arī NIP pamatnostādņu 4.sadaļā pie rīcības virziena "Cilvēkkapitāls". 26. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2027.gadam97 Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām vides aizsardzības nozarēm valstī. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir viens no būtiskākajiem virzieniem ES un Latvijas likumdošanā vides aizsardzības un resursu labas pārvaldības un apsaimniekošanas jomā. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vadība ietver sevī institucionālos, tehniskos, juridiskos un finanšu jautājumus. Plānā ir ietverta informācija par rīcības virzieniem VARAM kompetencē esošajiem uzdevumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā ES finanšu plānošanas periodam 2021.-2028.gadam. Samazināts ražošanas procesā radītais atkritumu apjoms, nodrošināta ilgāka resursu un produktu izmantošana, veicināta resursu pārstrāde un atjaunošana, kā arī stiprināta izejvielu piegāžu drošība ir arī NIP pamatnostādņu vieni no galvenajiem rīcības virzieniem stimulējot tālāko tautsaimniecības attīstību valstī. 27. Platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības plāns 2021.-2027.gadam Platjoslas sakari atvieglo e-pakalpojumu attīstību valdības, skolu, tirdzniecības, veselības aprūpes un uzņēmējdarbības vajadzībām, nodrošinot ātrdarbīgu internetu Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. Latvijā starp pilsētu un lauku teritorijām pastāv ievērojama digitālā plaisa attiecībā uz pārklājumu un izmantošanu, lai gan valsts gūst salīdzinoši labus rezultātus kopējās platjoslas savienojamības ziņā. Bez kvalitatīvu sakaru un e-pakalpojumu attīstības digitalizācijas procesi mūsdienās ir praktiski neiespējami. Svarīgi ir uzlabot ne tikai augstas kvalitātes veiktspējas tīklu attīstību, bet uzlabot arī kiberdrošību un fizisko drošību. 28. Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību veiktas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. (tiks precizēts atbilstoši plāna aktuālajai versijai) Pamatnostādnes ir cieši saistītas ar NIP pamatnostādņu projektu, tautsaimniecības virzībai uz klimatneitralitāti, vienlaikus kāpinot labklājības līmeni, Latvijas iedzīvotāju un visu ekonomiski aktīvo cilvēku spējai aprobēt mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kas saistīti ar darba ražīguma celšanu visās industrijās. 29. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Tautsaimniecības nozarēm ir svarīgi rēķināties ar klimata pārmaiņām, attīstoties ne tikai klimatneitralitātes, bet arī klimatnoturīguma virzienā. Plānā paredzētā virsmērķa sasniegšanai izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi, kas nosaka klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanu uz cilvēkiem, tautsaimniecību, infrastruktūru, apbūvi un dabu, kā arī klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu un nepieciešamību pēc papildus zināšanām un informācijas klimata pārmaiņu ietekmju un pielāgošanās jautājumos. Katram no pieciem stratēģiskajiem mērķiem definēti rīcības virzieni - kopumā 14 (četrpadsmit), plānā kopā vairāk nekā 80 pasākumi. Plāna stratēģiskais mērķis Nr.2: Tautsaimniecība spēja pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas. Stratēģiskajā mērķī ir ietverti šādi rīcības virzieni: • RV 2.1. Visaptveroša tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem. • RV 2.2. Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm. • RV 2.3. Tūrisma nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana. Plānam ir saistība ar NIP pamatnostādnēm, ņemot vērā ES un Latvijas izvirzīto mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. 6. Teritoriālā perspektīva Teritoriālo perspektīvu plāno, ņemot vērā: 1) politikas sasniegtos rezultātus dažādās teritorijās (ja īstenotā politika kādā teritorijā ir mazāk efektīva, jāveido papildu vai atšķirīgi pasākumi); 2) teritoriju atšķirīgo specifiku un problemātiku (piemēram, Latgalē mazāks iedzīvotāju īpatsvars ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, tāpēc nepieciešami papildu stimuli); 3) reģionālās politikas mērķteritoriju specifiskās iezīmes un attīstības potenciālu (piemēram, kultūras, tūrisma un kūrortu attīstības iespējas Rīgas metropoles areālā); 4) perspektīvo apdzīvojuma struktūru (starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri kā darbavietu un pakalpojumu centri, kam nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un cilvēkresursu kapacitāti); 5) reģionālās un vietējās attīstības prioritātes (piemēram, ceļi, kas nodrošina iedzīvotājiem darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību). NIP pamatnostādnes un to politikas rīcības virzieni un uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju. Latvijā pastāv lielas reģionālās atšķirības uzņēmējdarbības aktivitātēs, iedzīvotāju ienākumu līmeņa, nodarbinātības un produktivitātes rādītājos. Tas liecina par reģionu sociālā, ekonomiskā un zinātniskā potenciāla nepietiekamu izmantošanu. Esošās reģionālās disproporcijas ir nozīmīgs šķērslis Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Pateicoties iedzīvotāju lielākam blīvumam, infrastruktūras pieejamībai u.tml. Rīgā ir koncentrēti relatīvi vairāk, nekā citos reģionos, ekonomiski aktīvie uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas dod lielāku pievienotās vērtības pienesumu. Turklāt Latvijā vēsturiski ir attīstījušās industriālās zonas republikas pilsētās un bijušajos rajonu centros - šobrīd starptautiskas (Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils), nacionālas (Jelgava, Jēkabpils, Rēzekne, Valmiera, Jūrmala) un reģionālas nozīmes attīstības centros (Kuldīga, Talsi, Tukums, Saldus, Dobele, Bauska, Ogre, Aizkraukle, Sigulda, Cēsis, Limbaži, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Balvi, Preiļi, Līvāni, Ludza, Krāslava, Madona, Valka). Šajās zonās koncentrējas liela daļa pilsētās esošo ražotāju, tāpēc būtiski ir nodrošināt teritorijas ar augstu ražošanas koncentrāciju ar atbilstošu publisko infrastruktūru (ceļiem, komunikācijām u.c.). Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā. Vienlaikus šajos centros ir vērojama arī pakalpojumu koncentrācija (izglītība, veselība u.c.), kas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalificēta darba spēka esamību. Pasaules tendences rāda, ka lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni, kur to attīstības centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīgs darbs privāto investīciju piesaistei, var nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Ņemot vērā RIS3 lomu sociālās un ekonomiskās transformācijas īstenošanā, aktivitātes P&A sistēmas attīstībai sniedz tiešu un pastarpinātu ieguldījumu reģionu inovācijas kapacitātes, uzņēmējdarbības produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanā un līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā. NIP pamatnostādņu plānotie pasākumi primāri paredz P&A kapacitātes koncentrēšanu tajās zinātniskajās institūcijās, kurās jau ir attīstīta augstas kvalitātes pētniecība un inovācijas infrastruktūra un resursi. Vienlaikus ir nepieciešama mērķfokusētāka reģionālo augstskolu specializāciju definēšana reģionu attīstības vajadzību nodrošināšanai gan attiecībā uz zināšanu un prasmju attīstību un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, gan radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un pētniecības un inovācijas infrastruktūru koplietošanu starp augstskolām un zinātniskajiem institūtiem kā reģiona zināšanu centriem, reģiona uzņēmumiem un publisko sektoru, kā arī starpreģionāli. Būtiska ietekme uz teritoriālo attīstību ir šādiem EM apakšuzdevumiem: • Nr.4.1.4.2. "Atbalsts ilgtspējīgu, zemu būvniecības un ekpluatācijas izmaksu mājokļiem primāri teritorijās ar jaunu darba vietu potenciālu"; • Nr.4.1.4.8. "Mājokļu īres tirgus funkcionēšanas uzlabošana, izveidojot efektīvu īres tirgus tiesisko regulējumu un nodokļu/nodevu piemērošanu un aktualizējot dzīvokļu tiesību regulējumu pārvaldīšanas, īpašumtiesību un būvniecības jomā"; • Nr.4.2.1.9.1. "Atbalsts Digitālo centru izveidei Latvijā"; • Nr.4.2.2.6.4. "Latvijas potenciālo komersantu motivācija un to inovācijas kapacitātes stiprināšana, komersantu inkubēšanas procesa nodrošināšana, biznesa inkubatoru attīstība, un komersantu internacionalizācijas kapacitātes attīstība"; • Nr.4.4.6.4. "Veicināt valsts un pašvaldību atbalstu viedās mobilitātes inovatīvu projektu realizēšanai"; • Nr.4.5.2.2. "Jaunu finanšu instrumentu nodrošināšana komersantiem inovāciju attīstībai un veicināšanai, tai skaitā atbalsts produktivitātes celšanai reģionos". Šo apakšuzdevumu īstenošanā iespējams varētu tikt piemēroti teritoriāli kritēriji, tādejādi veicinot nepieciešamo speciālistu nodrošināšanu reģionos atbilstoši darba tirgus prasībām un reģionu ekonomiskajai specializācijai, nodrošinot uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanu reģionos, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras izveidi un atbalstu uzņēmējiem, kā arī mājokļu pieejamību. Tādejādi mērķtiecīgāk un kompleksāk tiks veicināta ekonomiskā izaugsme reģionos, mazinot būtiskās reģionālās atšķirība. Par teritoriāliem kritērijiem var kalpot: (1) reģionālas kvotas, lielāku atbalsta apjomu paredzot reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem (kā rādītāju izmantojot piemēram, IKP, bezdarba līmeni, uzņēmējdarbības aktivitāti vai citu atbilstošu rādītāju); (2) specifiski projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, paredzot lielāku punktu skaitu projektiem, kas tiek īstenoti reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem; (3) atbalsta sniegšana, balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, kas atspoguļo teritorijas ekonomisko specializāciju, izaugsmes mērķus un attīstības virzienus, nodrošinot dažādu atbalsta pasākumu papildinātību, tādējādi sniedzot kompleksu atbalstu teritorijas attīstībai. Ievērojot teritoriālo pieeju, tiks īstenoti arī šādi VARAM kompetencē esošie apakšuzdevumi: Nr.4.3.5.1. "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam, t.sk. industriālo zonu izveidei"; Nr.4.3.6.1. "Pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšana", Nr.4.3.8.1. "Pašvaldību publiskās ārtelpas attīstība tūrisma veicināšanai, publisko pakalpojumu uzlabošana, attīstot alternatīvus pakalpojumu modeļus un infrastruktūru, pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitāti, kā arī publiskās ārtelpas kvalitāti". Šo apakšuzdevumu īstenošanā tiks piemērots reģionālais finansējuma sadalījums, lielāku atbalstu piešķirot reģioniem ar zemākiem IKP rādītājiem. Ietekme uz teritoriālo attīstību ir arī citiem nozaru ministriju apakšuzdevumiem, kas atspoguļoti NIP 2./3.pielikumos, tajā skaitā, šādiem apakšuzdevumiem: • Nr.4.1.1.2. "Atbalsts pieaugušo (tostarp bezdarba riskam pakļautajām personām) individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (IZM kompetence); • Nr.4.1.1.3. "Interešu izglītības pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem" (IZM kompetence); • Nr.4.1.2.1. "Cilvēkresursu attīstība un ekselences stiprināšana. Prasmju un zināšanu attīstība - augstskolu pasniedzēju zināšanu un prasmju attīstība/ ekselencei (IT skolai u.c.), digitalizācijas un vispārējo prasmju stiprināšana komersantiem" (IZM kompetence); • Nr.4.1.3.2. "Tautsaimniecības izaugsmei atbilstoša profesionālā izglītība" (IZM kompetence); • Nr.4.1.6.1. "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (IZM kompetence); • Nr.4.3.8.2. "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana" (KM kompetence); • 4.4.6.7. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecībā un pārstrādē, un ražotāju sadarbības veicināšana" (ZM kompetence). Reģionālie aspekti vairāk analizēti VARAM izstrādātajās pamatnostādnēs "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"98. 1 https://innovation.lv/inovacija/ 2 OSLO Manual. Guidelines for collecting and interpreting innovation data. 3rd Edition. OECD 2005 3 OSLO Manual. Guidelines for collecting and interpreting innovation data. 3rd Edition. OECD 2005 4 http://winpartners.lv/biznesa-apmacibas/lean-vadibas-principi/ 5 http://documents1.worldbank.org/curated/pt/965511468194956837/pdf/104230-BRI-Policy-1.pdf 6 Konstantins Benkovskis, Jaan Masso, Olegs Tkacevs, Priit Vahter, and Naomitsu Yashiro. 'Export and Productivity in Global Value Chains: Comparative Evidence from Latvia and Estonia'. OECD Economics Department Working Papers. Paris: OECD, 15 December 2017. https://doi.org/10.1787/cd5710c4-en 7 https://www.vestnesis.lv/op/2020/127.1 8 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26 9 https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/12/04/digital-europe-programme-council-agrees-its-position/ 10 https://www.sargs.lv/lv/tema/eiropas-aizsardzibas-fonds 11 https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_BRI(2020)646180 12 https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_582 13 2019.gadā 14 https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans 15 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/ 16 https://likumi.lv/ta/id/267332-par-latvijas-turisma-attistibas-pamatnostadnem-2014-2020-gadam 17 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0102&from=LV 18 Ekonomikas ministrijas veiktie pētījumi tūrisma jomā: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/turisms/statistika_un_petijumi/ekonomikas_ministrijas_petijumi_turisma_joma/ 19 https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_3-2018_lv.pdf 20 https://www.weforum.org/reports/the-travel-tourism-competitiveness-report-2019 21 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26 22 EK. Brisele, 26.02.2020. Komisijas dienestu darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju. 23 https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf 24 https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en 25 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/open-innovation-open-science-open-world-vision-europe 26https://www.digitaleurope.org/policies/strongerdigitaleurope/ 27 https://www.clustercollaboration.eu/sites/default/files/eu_initiatives/industry_2030_report_0.pd https://www.clustercollaboration.eu/sites/default/files/eu_initiatives/industry_2030_report_0.pdf 28 I.Šteinbuka (zin. red.). Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi = Raising Productivity: Trends and Future Challenges. https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/Produktivitates_celsana/Produktivitate.pdf 29 Republic of Latvia : 2016 Article IV Consultation-Press Release; Staff Report; and Statement by the Executive Director for the Republic of Latvia. June 16, 2016. https://www.imf.org/en/Publications/CR/Issues/2016/12/31/Republic-of-Latvia-2016-Article-IV-Consultation-Press-Release-Staff-Report-and-Statement-by-43983 30 Allocative efficiency in labour and product markets. EC DG ECFIN Brussels, 25/05/2018 31 Benkovskis, K. (2015) "Misallocation of resources in Latvia: did anything change during the crisis?", Latvijas Banka Working Paper No.5/2015. 32 World Trade Organization. 'Global Value Chain Development Report 2019: Technological Innovation, Supply Chain Trade, and Workers in a Globalized World'. Geneva: World Trade Organization, 2019. http://documents.worldbank.org/curated/en/384161555079173489/Global-Value-Chain-Development-Report-2019-Technological-Innovation-Supply-Chain-Trade-and-Workers-in-a-Globalized-World. 33 OECD Economic Surveys: Latvia, September 2017, pp. 67 34 Detalizētākā produktivitātes analīzes ir pieejama OECD Economic Surveys: Latvia 2019 https://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia_25222988 35 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations; Computer, electronic and optical products; Scientific research and development. Medium-high R&D intensive activities (2-digit definition): Chemicals and chemical products; Electrical equipment; Machinery and equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities; IT and other information services; .Scientific research and development. https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en 36 EK 2020.gada ziņojums par Latviju. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020SC0513&from=EN 37 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-enterprise-survey-use-technologies-based-artificial-intelligence 38 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju. 39 https://ec.europa.eu/digital-single-market/desi 40 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu darba dokuments. 2020. gada ziņojums par Latviju. 41 EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (2020): https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/ 42 https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/ 43 https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/entrepreneurial-discovery-edp 44 https://www.oecd.org/innovation/inno/smart-specialisation.pdf 45 Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10 46 EC report. Gundars Kuļikovskis. July, 2019. Upgrading opportunities in global value chains for the Baltic states. GVC upgrading as part of Smart Specialization Strategy for 2021-2027. 47 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571 48 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju. 49 Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10 50 http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-03-10#19 51 https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/a976d168-2023-41d8-acec-e77640154726/sheet/0c8af38b-b73c-4da2-ba41-73ea34ab7ac4/state/analysis/select/Country/Latvia 52 https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/e02e4fad-3333-421f-a12a-874ac2d9f0db/sheet/941d3afe-da24-4c2e-99eb-b7fcbd8529ee/state/analysis 53 http://viaa.gov.lv/library/files/original/Apvarsnis_2020_vidusposma_izvertejums.pdf 54 https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/support/ncp 55 https://www.izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/3711-informativais-zinojums-viedas-specializacijas-strategijas-monitorings-otrais-zinojums 56 https://www.izm.gov.lv/images/IZMunEM_Zin_RIS3_110220.251_3.docx 57 Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10 58 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26 59 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571 60 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682 61 https://www.tehnobuss.lv/ 62 https://izm.gov.lv/images/IAP2027_projekta_versija_apspriesana_16072020.pdf 63 https://www.izm.gov.lv/images/1_ZTAIP2027_priek%C5%A1likuma_dokuments_uz_16_07.pdf (izstrādes procesā) 64 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/Klimata_parmainas/?doc=17340 65 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682 66 Viedās imigrācijas politika ir viens no īstermiņa pasākumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai. 67 https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-digitalas-transformacijas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam-digitalo-speju-paatrinajums-nakotnes-sabiedribai-un-ekonomikai 68 https://en.wikipedia.org/wiki/Top-down_and_bottom-up_design 69 Specifiskāki digitalizācijas jautājumi tiks skatīti un analizēti VARAM "Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. - 2027.gadam" (izstrādes procesā). 70 Šis atbalsts tiks īstenots, organizējot atklātu konkursu katra plānošanas reģiona pašvaldību starpā. 71 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam' 72 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682 73 https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/LV/ip_19_6691 74 https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv 75 https://em.gov.lv/lv/jaunumi/25894-nemiro-jaunuznemumu-izaugsmes-sekmesanai-svarigi-stiprinat-publiska-un-nevalstiska-sektora-sadarbibu 76 OECD Economic Surveys: Latvia, OECD 2019. http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2019-OECD-economic-survey-overview.pdf 77 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 78 https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans 79 https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf 80 https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027galaredakcija.pdf 81 https://likumi.lv/ta/id/307037-par-uznemejdarbibas-vides-pilnveidosanas-pasakumu-planu-2019-2022-gadam 82 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 83 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40263360 84 https://www.llu.lv/sites/default/files/2018-07/Bioeconomy_Strategy_Latvia_LV.pdf 85 https://www.em.gov.lv/lv/eiropas_savieniba/strategija__eiropa_2020_/latvijas_nacionala_reformu_programma/ 86 https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf 87 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40480261 88 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475479 89 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472319 90 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492546 91 https://www.izm.gov.lv/images/IAP2027_projekta_versija_apspriesana_16072020.pdf 92 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0102&from=LV 93 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571 94 Tūrisma politikas attīstības plāna izstrādes laikā 2020.gada februārī tika uzsākts darbs pie Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021-2027.gadam. 95 Tūrisma politikas attīstības plāna izstrādes laikā 2020.gada februārī tika uzsākts darbs pie Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021-2027.gadam. 96 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/turisms/dokumenti/politikas_planosanas_dokumenti/ 97 https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-plans-2021-2028gadam-1-un-2-nodala 98 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs 1. pielikums Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Ekosistēmu stratēģija NR.P.K. UZDEVUMI IZPILDES TERMIŅŠ