25. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. 25.1. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības lūdz atzīt apstrīdēto pārejas noteikumu par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑21‑01 20.1. punktu). Izskatāmajā lietā apstrīdētā pārejas noteikuma piemērošanas rezultātā Pieteikuma iesniedzējs tika saukts pie kriminālatbildības un sodīts saskaņā ar apstrīdēto Krimināllikuma normu. Apstrīdētā pārejas noteikuma atzīšana par spēku zaudējušu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa pamattiesības. Līdz ar to apstrīdētais pārejas noteikums attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju atzīstams par spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 25.2. Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu ne tikai attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑21‑01 20.2. punktu). Kriminālatbildība ir smagākais iespējamais juridiskās atbildības veids, un tās sekas var būtiski ietekmēt personas dzīvi arī pēc kriminālsoda izciešanas (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 14. punktu). Apstrīdētais pārejas noteikums ticis piemērots arī citos kriminālprocesos, kuros personas atzītas par vainīgām tādu Krimināllikuma 236. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kuri izdarīti pirms 2015. gada 3. decembra un turpmāk atzīti par krimināli nesodāmiem, un līdz ar to ir aizskartas arī citu personu pamattiesības. Lai aizsargātu arī šo citu personu pamattiesības, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētais pārejas noteikums attiecībā uz personām, kurām tas ticis piemērots kriminālprocesā vai būtu jāpiemēro jau uzsāktā kriminālprocesā, zaudē spēku no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: