2. Article

Papildināt noteikumus ar 17.1, 17.2, 17.3, 17.4, 17.5 un 17.6 punktu šādā redakcijā: "17.1 Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, šajos noteikumos ietvertās atsauces uz peļņu ir vienlīdz attiecināmas arī uz zaudējumiem (peļņas sadalīšanas metode tiek piemērota vienādi neatkarīgi no tā, vai no attiecīgajiem darījumiem veidojas peļņa vai zaudējumi). 17.2 Izvēloties peļņas sadalīšanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, ņem vērā, ka tā var tikt piemērota, ja: 17.2 1. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu (piemēram, unikāla un vērtīga nemateriāla īpašuma formā). Ar unikālu un vērtīgu ieguldījumu šajā gadījumā saprot ieguldījumu, kas nav salīdzināms ar neatkarīgu personu veikto ieguldījumu salīdzināmos apstākļos un kura izmantošana saimnieciskajā darbībā rada galveno avotu faktiskajam vai potenciālajam ekonomiskajam labumam, kas rada peļņu; 17.2 2. saistītās personas īsteno savstarpēji augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli (piemēram, globālās vērtību ķēdes ietvaros), kurā dalībnieku ieguldījumu nevar ticami novērtēt, to nošķirot no citu dalībnieku ieguldījuma; 17.2 3. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu kopīgi uzņemas vienu vai vairākus būtiskus ekonomiskus riskus vai arī katra darījuma puse patstāvīgi uzņemas ekonomiski nozīmīgu risku, bet darījuma pušu uzņemtie būtiskie ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti. 17.3 Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, ievēro šādus nosacījumus: 17.3 1. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai ar attiecīgā kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, it īpaši ar pieņēmumiem par ekonomiski būtiskajiem riskiem, kurus uzņemas saistītās personas; 17.3 2. sadalāmās peļņas noteikšanas procesam un izvēlētajiem peļņas sadalīšanas faktoriem jābūt kvantitatīvi izmērāmiem; 17.3 3. peļņas sadalīšanas metode tiek izmantota, nosakot tirgus cenu (vērtību) pirms kontrolētā darījuma uzsākšanas; 17.3 4. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai visā kontrolētā darījuma darbības laikā, izņemot gadījumu, ja atšķirības ir ekonomiski pamatotas un atbilstoši dokumentētas; 17.3 5. piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, tiek sadalīta peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT), taču, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus, var tikt sadalīta bruto peļņa. 17.4 Tiek izmantotas šādas peļņas sadalīšanas pieejas: 17.4 1. ieguldījumu analīze. Atbilstoši šai pieejai peļņa starp saistītajām personām tiek sadalīta, pamatojoties uz katras saistītās personas ieguldījuma relatīvo vērtību kontrolētajā darījumā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas; 17.4 2. atlikušās peļņas analīze. Atbilstoši šai pieejai starp saistītajām personām sadalāmo peļņu secīgi sadala divās kategorijās: 17.4 2.1. pirmajā kategorijā iekļauj peļņu, kas attiecināma uz ieguldījumu, par kuru ir pieejami uzticami salīdzināmi dati par neatkarīgu personu rīcību līdzīgā situācijā (parasti peļņa, kas attiecināma uz kontrolēta darījuma ietvaros veicamo mazāk sarežģītu ieguldījumu). Minēto pirmajā kategorijā iekļauto ieguldījumu vērtību parasti nosaka, izmantojot kādu no šo noteikumu 13., 14., 15. vai 16. punktā minētajām darījuma tirgus cenas noteikšanas metodēm; 17.4 2.2. otrajā kategorijā iekļauto peļņu nosaka, no visas starp saistītajām personām sadalāmās peļņas atņemot atbilstoši šo noteikumu 17.4 2.1. apakšpunktam noteikto peļņu, pieņemot, ka otrajā kategorijā iekļautā (atlikusī) peļņa sevī ietver peļņu no abu kontrolētā darījuma pušu ieguldījumiem, kas ir unikāli un vērtīgi vai attiecināmi uz augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli, tādēļ nav atsevišķi novērtējami, vai attiecināmi uz ekonomiski nozīmīgu risku, kuru kopīgi uzņemas abas kontrolētā darījuma puses. Minēto otrajā kategorijā iekļauto peļņu attiecina uz abām kontrolētā darījuma pusēm, ievērojot katras kontrolētā darījuma puses relatīvo lomu otrās kategorijas ieguldījuma veikšanā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas. 17.5 Ekonomiski pamatoti faktori, atbilstoši kuriem peļņas sadalīšanas metodes ietvaros saistītu personu starpā tiek sadalīta peļņa, ir: 17.5 1. neatkarīgi no transfertcenu politikas un balstīti uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms saistītām personām); 17.5 2. pārbaudāmi; 17.5 3. pamatoti ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem. 17.6 Neierobežojot ar šajā punktā ietverto uzskaitījumu, atkarībā no galvenā faktora, kurš konkrētajā gadījumā rada vērtību, peļņas sadalīšanas metodes piemērošanas mērķiem ekonomiski pamatoti peļņas sadalīšanas faktori ir: 17.6 1. aktīvu vai kapitāla vērtība; 17.6 2. pamatdarbības izdevumi; 17.6 3. pārdoto preču izmaksas; 17.6 4. izpētes un attīstības izmaksas; 17.6 5. pārdošanas apjoms; 17.6 6. to darbinieku atalgojums, kas veic galvenās funkcijas, kas rada vērtību."