13. Article

Lai noskaidrotu, vai Pieteikuma iesniedzējam ir radusies tiesiskā paļāvība uz tiesību prasīt atbilstīga nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma saglabāšanu vai īstenošanu, Satversmes tiesai jāizvērtē tas, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir likumīga, pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2009-88-01 15. punktu). Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir būtiski ietekmēta viņa tiesiskā paļāvība uz tiesībām prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Brīdī, kad Pieteikuma iesniedzējam radās tiesības uz atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, proti, 2018. gada 18. janvārī, Pieteikuma iesniedzēja tiesības esot regulējis Zaudējumu atlīdzināšanas likums un attiecīgi no tā izrietējis nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanas termiņš (sk. lietas materiālu 1. sēj. 9.-10. lp.). Saeima piekrīt, ka pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir īstenojamas īsākā laikā, nekā to paredzēja iepriekš spēkā bijušais regulējums (sk. lietas materiālu 1. sēj. 133. lp.). Attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5. panta trešā daļa paredzēja to, ka personai ir tiesības celt šādu prasību civilprocesuālā kārtībā. Atbilstoši tolaik spēkā bijušajam regulējumam personai bija tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu Civillikuma 1895. pantā paredzētajā 10 gadu noilguma termiņā (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1499/2020 4. punktu). Turklāt šāds regulējums tiesību sistēmā pastāvēja un bija nemainīgs gandrīz 20 gadus. Atlīdzināšanas likums stājās spēkā 2018. gada 1. martā. Tā 20. pantā ir noteikts, ka privātpersona iesniegumu par kaitējuma atlīdzinājumu iesniedz sešu mēnešu laikā no šajā likumā noteikto tiesisko pamatu rašanās. Savukārt apstrīdētajā normā tika ietverts pārejas regulējums, nosakot, ka tām personām, kurām tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu radušās pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu sešu mēnešu laikā no šā atlīdzinājuma tiesiskā pamata rašanās brīža. Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējam bija radusies likumīga, pamatota un saprātīga, Zaudējumu atlīdzināšanas likuma regulējumā balstīta tiesiskā paļāvība uz to, ka viņam būs tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu atbilstoši Civillikumā noteiktajam noilguma regulējumam. Zaudējumu atlīdzināšanas likuma tiesiskais regulējums bija pietiekami noteikts un nemainīgs, lai Pieteikuma iesniedzējs varētu tam uzticēties. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam bija radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka viņš savas tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs īstenot Civillikumā noteiktajā noilguma termiņā.