3. Article
Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -
Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes
1. pantam un 92. panta trešajam teikumam.
Saeima piekrīt tam, ka ar apstrīdēto normu ir saīsināts
termiņš, kādā Pieteikuma iesniedzējs var prasīt nemantiskā
kaitējuma atlīdzinājumu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja
tiesiskais stāvoklis esot pasliktināts. Tomēr tas nenozīmējot, ka
apstrīdētā norma neatbilstu Satversmei. Apstrīdētajā normā
noteiktais sešu mēnešu termiņš esot vērsts uz tiesiskās
stabilitātes nodrošināšanu, un tas nodrošinot saprātīgu līdzsvaru
starp Pieteikuma iesniedzēja tiesiskās paļāvības aizsardzību un
sabiedrības interesēm.
Vērtējot izskatāmās lietas faktiskos apstākļus un tiesisko
regulējumu, esot secināms, ka Pieteikuma iesniedzējam bija
tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu līdz 2018.
gada 18. jūlijam, proti, četru mēnešu un 18 dienu laikā pēc
Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās. Šāds termiņš vienlaikus
nodrošinājis gan Pieteikuma iesniedzēja iespēju īstenot no
Satversmes 92. panta trešā teikuma izrietošās tiesības uz
nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, gan arī tiesisko
stabilitāti.
Iesnieguma sagatavošanā personai visvairāk laika varot prasīt
to faktu norādīšana, kuri pamato tiesības uz kaitējuma
atlīdzinājumu. Tomēr personai šie fakti jau esot zināmi, jo tie
attiecoties uz personu kriminālprocesā vai administratīvo
pārkāpumu procesā. Turklāt esot jāņem vērā, ka administratīvajā
procesā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips un
atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu noteic tiesa, izvērtējot
visus konkrētā gadījuma apstākļus. Pēc Saeimas ieskata, arī
termiņš - četri mēneši un 18 dienas - ir pietiekams, lai persona
pēc likuma stāšanās spēkā varētu pārorientēties uz jaunu tiesisko
kārtību.
Saeima papildus vērš uzmanību uz to, ka starp dažādiem
tiesvedības procesiem pastāv objektīvas atšķirības un citstarp
atšķiras arī šajos procesos iesniedzamo dokumentu saturs, taču
vajagot ņemt vērā, ka termiņš dažādu procesuālo dokumentu
iesniegšanai gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan
arī kriminālprocesā ir ievērojami īsāks nekā apstrīdētajā normā
noteiktais. Visbeidzot esot jāņem vērā arī tas, ka Pieteikuma
iesniedzējs jau 2018. gada 2. februārī varēja sagatavot
iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu. Tas pēc būtības
apliecinot, ka apstrīdētajā normā noteiktais termiņš nav liedzis
Pieteikuma iesniedzējam īstenot savas tiesības, kas garantētas
Satversmes 92. panta trešajā teikumā.
asdeadlinejoint-stocklegislationsaeima