3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam. Saeima piekrīt tam, ka ar apstrīdēto normu ir saīsināts termiņš, kādā Pieteikuma iesniedzējs var prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja tiesiskais stāvoklis esot pasliktināts. Tomēr tas nenozīmējot, ka apstrīdētā norma neatbilstu Satversmei. Apstrīdētajā normā noteiktais sešu mēnešu termiņš esot vērsts uz tiesiskās stabilitātes nodrošināšanu, un tas nodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp Pieteikuma iesniedzēja tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interesēm. Vērtējot izskatāmās lietas faktiskos apstākļus un tiesisko regulējumu, esot secināms, ka Pieteikuma iesniedzējam bija tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu līdz 2018. gada 18. jūlijam, proti, četru mēnešu un 18 dienu laikā pēc Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās. Šāds termiņš vienlaikus nodrošinājis gan Pieteikuma iesniedzēja iespēju īstenot no Satversmes 92. panta trešā teikuma izrietošās tiesības uz nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, gan arī tiesisko stabilitāti. Iesnieguma sagatavošanā personai visvairāk laika varot prasīt to faktu norādīšana, kuri pamato tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu. Tomēr personai šie fakti jau esot zināmi, jo tie attiecoties uz personu kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā. Turklāt esot jāņem vērā, ka administratīvajā procesā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips un atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu noteic tiesa, izvērtējot visus konkrētā gadījuma apstākļus. Pēc Saeimas ieskata, arī termiņš - četri mēneši un 18 dienas - ir pietiekams, lai persona pēc likuma stāšanās spēkā varētu pārorientēties uz jaunu tiesisko kārtību. Saeima papildus vērš uzmanību uz to, ka starp dažādiem tiesvedības procesiem pastāv objektīvas atšķirības un citstarp atšķiras arī šajos procesos iesniedzamo dokumentu saturs, taču vajagot ņemt vērā, ka termiņš dažādu procesuālo dokumentu iesniegšanai gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan arī kriminālprocesā ir ievērojami īsāks nekā apstrīdētajā normā noteiktais. Visbeidzot esot jāņem vērā arī tas, ka Pieteikuma iesniedzējs jau 2018. gada 2. februārī varēja sagatavot iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu. Tas pēc būtības apliecinot, ka apstrīdētajā normā noteiktais termiņš nav liedzis Pieteikuma iesniedzējam īstenot savas tiesības, kas garantētas Satversmes 92. panta trešajā teikumā.