4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam. Tieslietu ministrija uzskata, ka valstij kā tiesību aizskārējai (nepamatota kriminālprocesa gadījumā) ir tiesības panākt savlaicīgu konflikta risinājumu, proti, nodrošināt tiesības uz lietas atrisināšanu saprātīgā termiņā, tādējādi nodrošinot arī tiesisko stabilitāti valstī. Likumdevējs uzskatījis, ka seši mēneši no brīža, kad personai radušās konkrētās tiesības, ir saprātīgs laika posms, kurā persona var izšķirties par šo tiesību īstenošanu. Tāpēc arī attiecībā uz personām, kurām tiesības saņemt kaitējuma atlīdzinājumu radušās vēl pirms Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās, apstrīdētajā normā esot noteikts, ka kaitējuma atlīdzinājumu var prasīt sešu mēnešu laikā no tā tiesiskā pamata rašanās brīža. No Satversmes 1. panta izrietot likumdevēja pienākums paredzēt atbilstošu laika periodu, lai personas pēc attiecīgā juridiskā instrumenta publicēšanas varētu sagatavoties tā piemērošanai. Tieslietu ministrija norāda, ka valsts ir nodrošinājusi pienācīgu laika periodu, lai persona varētu iepazīties ar gaidāmo normatīvo regulējumu un izšķirties par savu tiesību izlietošanu vai nu saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likumu, vai Atlīdzināšanas likumu atbilstoši apstrīdētajai normai. Turklāt brīdī, kad Pieteikuma iesniedzējam radies tiesiskais pamats pieprasīt kaitējuma atlīdzinājumu, Atlīdzināšanas likums jau bijis izsludināts, tāpēc Pieteikuma iesniedzējam neesot varējusi rasties paļāvība uz to, ka viņam savu tiesību īstenošanai atlikušais laiks būs ilgāks par sešiem mēnešiem. Atlīdzināšanas likums esot stājies spēkā divus mēnešus pēc tā izsludināšanas, tāpēc ikvienai personai, citstarp arī Pieteikuma iesniedzējam, ticis dots pienācīgs laiks iepazīties ar normatīvā regulējuma izmaiņām. Tādējādi likumdevējs esot nodrošinājis saudzējošu periodu pārejai no iepriekšējā normatīvā regulējuma uz jauno normatīvo regulējumu.